Slēpņu sēriju "Mans dārgums Latvijā" ir izveidojusi Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar diasporas latviešiem, kuri ir ieteikuši interesantas, sev mīļas un dārgas vietas, tā kļūstot par slēpņa krustvecākiem. Šī slēpņa krustvecāki ir Linus, Māra un Milda no Īrijas.
Slēpņu sērijā ir 33 slēpņi - katram latviešu alfabēta burtam savs. Latviešu valoda vieno!
Ēdoles pils ir vienīgā no Kurzemes bīskapijas viduslaiku pilīm, kas vēl ir apdzīvota un pieejama apmeklētājiem.
Ēdoles viduslaiku pils celtniecība sākta 1264. gadā. Sākumā pils piederēja Kurzemes bīskapam, bet 1561. gadā to nopirka Ulrihs fon Bērs no Hannoveres. Pils veidota kā slēgta četrstūra veida būve ar iekšējo pagalmu. Kaut arī pārbūvēta, tā saglabājusi savu noslēgto viduslaiku raksturu – tai ir biezas sienas, dubultpagrabs, velvēts pārsegums un krusta aile. Stāvais krasts un vēlāk uzpludinātā upīte pili aizsargājuši no vienas puses, tāpēc no pārējām trim pusēm pili norobežojuši gari un dziļi nocietinājuma grāvji. No kādreizējiem priekšpils nocietinājumiem nekas nav saglabājies, bet pati pils, kaut vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, tomēr allaž tikusi atjaunota un pārbūvēta.
Pašreizējo izskatu pils ieguva 19. gadsimta 30. gados. Pils ir zināma ne tikai kā vēsturisks objekts ar laikmetīgām vērtībām un leģendām apvītu atmosfēru, bet arī kā koncertu, izstāžu, dažādu pasākumu un kāzu norises vieta. Ēdoles pils un pagalms iemūžināti leģendārajā latviešu mākslas filmā „Emīla nedarbi”, kas uzņemta 1985. gadā. Filmas režisors ir Varis Brasla, tā uzņemta pēc Astridas Lindgrēnes stāstu par Lennebergas Emīlu motīviem. Viens no filmas populārākajiem citātiem: „Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert; kad man ir nauda, tad es nedrīkstu. Kad tad lai es dzeru?”
Slēpņa konteiners ir pārtikas kārbiņa ar viesugrāmatu un rakstāmo.
Jauku slēpņošanu!