Slēpņu sēriju "Mans dārgums Latvijā" ir izveidojusi Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar diasporas latviešiem, kuri ir ieteikuši interesantas, sev mīļas un dārgas vietas, tā kļūstot par slēpņa krustvecākiem. Šī slēpņa krustmāte ir Anna Grēte Kobanova no Norvēģijas.
Slēpņu sērijā ir 33 slēpņi - katram latviešu alfabēta burtam savs. Latviešu valoda vieno!
Šķēdes muižas teritorijā ietilpa četras muižas: Šķēdes, Zutēnu, Vidzeru un Sārcenes muiža. Šķēdes muiža bijusi lēņu muiža ar divām pusmuižām – Laukmuižu un Kalnmuižu. Jau 1461. gadā ordeņa mestrs Johans fon Mendege piešķīra Johanam Levem Šķēdi un Vārmi. Taču Levem saimniekošana neveicās, un viņš bija spiests aizņemties naudu. 1500. gadā Leve pārdeva Šķēdi Mertenam fon der Brinkenam, kura dzimtai tā piederēja 200 gadu. 1729. gadā H. H. fon den Brinkena atraitne Margareta Veronika pārdeva to savam dēlam Gideonam Heinriham fon Zasam. Zasu dzimtas īpašumā muiža bija līdz 1921. gadam.
Šķēdes muiža uzcelta tikai 1761. gadā. Parādes pagalma abās malās uzbūvētas klēts un kūts, galā – vienstāva mūra kungu māja. Aiz ceļa – saimniecības pagalms ar staļļiem, klēti, saimniecības ēkām, bet pie dzirnavu dīķa – dzirnavas. 19. gadsimtā kungu māja pārbūvēta un modernizēta Oto Dīces vadībā: uzcelts otrais stāvs un pilij piešķirts neogotisks izskats – ar stūra torni un centrālo rizalītu, kura centrā novietots Zasu dzimtas ģerbonis. Ēkā bija 35 istabas un ziemas dārzs. 19. gadsimta vidū Šķēdes upītes krastos pie muižas tika ierīkots angļu stila ainavu parks, bet pils priekšā nogāzē – daļēji regulāra plānojuma romantisks dārzs ar celiņiem un strūklaku. Muižā bija arī ķieģeļu ceplis, kurā gatavoja arī kārniņus un vēlāk arī drenu caurules. Darbojās arī spirta brūzis, trīs krogi un dzirnavas. Parkā aug Šķēdes dižozols (5,7 m). 1921. gadā muižu pārņēma Kuldīgas apriņķa valde un tās centru iznomāja privātpersonām. 1925.–1927. gadā pilī atradās pirmās pakāpes pamatskola, vēlāk tā nonāca privātīpašumā. 1928. gadā par īpašnieku kļuva Jānis Ļaudams, Kuldīgas apriņķa tautskolu inspektors. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā atradās vācu armijas hospitālis. Padomju okupācijas laikā – kopsaimniecības „Viesturi” kantoris, pasts.
! Stāsts par to, kā Šķēde pie vārda tikusi
Kāds barons gribējis nopirkt šo skaisto vietu pie gleznainās upītes no muižnieka, kurš, aizņemts ar citiem darbiem, nebija pacenties savam īpašumam iedot cienīgu vārdu. Pie tam tais laikos baroni visus dokumentus turējuši stingrā kārtībā, tāpēc bijis svarīgi zināt precīzu nosaukumu, lai vēlāk viņus nevarētu apkrāpt, uzrādot citu dokumentu par tā paša īpašuma piederību. Barons bija nepacietīga rakstura, tāpēc steidzinājis muižnieku, lai tas pēc iespējas ātrāk izlemjot. Tas turpretim, būdams neizlēmīgs un svārstīgs, nekādā veidā nav varējis izgudrot nosaukumu. Vaicājis sievai, kalpiem, zirgu puišiem, bet visi tikai raustījuši plecus, jo baidījušies ieteikt pārāk muļķīgu nosaukumu. Pienācis muižniekam dotais laiks, lai izdomātu vārdu savam īpašumam, un barons noliktajā dienā un laikā bijis klāt ar saviem notāriem un jau sagatavotiem dokumentiem, tikai vieta, kur rakstīt nosaukumu, bijusi tukša. Muižnieks baronam tā arī pateicis: „Ich kann nicht scheiden!” (No vācu valodas: „Es nevaru izlemt!”) Barons nospļāvies, paņēmis spalvu un pats ar savu roku pārdošanas līgumā ierakstījis īpašuma nosaukumu: „Scheiden”. Vai vismaz viņš domāja, ka ir tā uzrakstījis. Tais laikos baroni reti kad paši ar savu roku rakstīja oficiālus dokumentus. Parasti viņiem bija pierakstītāji, kas glītā rokrakstā uzlika uz papīra jebko, ko vien baronam labpatikās nodiktēt. Šis barons pilnīgi noteikti mucis no glītrakstīšanas stundām, kad mācījies skolā, jo, kā vēlāk izrādījās, vietai ticis iedots citāds nosaukums – „Scheden” –, no kā arī radies latviskais variants Šķēde, kuru lietojam arī šodien, nemaz nenojaušot par barona reiz pieļauto pareizrakstības kļūdu.
(Sk. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=52c65ad0-40db-4e0b-ad3c-bb7deb01a17a)
Slēpņa konteiners ir pārtikas kārbiņa ar viesugrāmatu un rakstāmo.
Oktobra beigās sazināsimies ar aktīvākajiem sērijas slēpņu meklētājiem, lai viņiem nogādātu pārsteiguma balvas. Jauku slēpņošanu!