Ja lapsas agrā rītā izlien no Mucenieku alām, apskrien draugus un paziņas Rīgā, sagaida radus no Sēlijas un tad visas skrien Bergdorfas virzienā, tad pēc katras lapsas četru ķepu daudziem pieskārieniem ceļam viņas nonāk vietā, kur var gan ķepas dzidrā ūdenī veldzēt, gan elpu atvilkt, varžu korus klausoties. Un kur mazajiem lapsēniem makšķerēt tīk.
Ja mazputniņi savācas barā un no savām lielpilsētas mājām izlido agri no rīta, lido pāri PreiseSumpfam ar ātrumu pieci spārnu vēzieni uz trim elpas vilcieniem, tad pēc vairākām atpūtām tie var apsēsties uz kāda salapojuša koka vai čiekurainas priedes zara un priecāties par vēlīnā pavasara skaistajiem ziediem, kas saplaukuši visapkārt.
Netālu no DieDämme un Morgenweidenas grāvja pie dzidrā bezvārda ūdens var parasti satikt lācēnu ar balonu un sivēnu ar lietussargu, kas abi vēro koka zarā esošas mītnes iemītniekus. "Ai-ja-jā! Drīz būs lietus!"
Tad nu arī Tev jādodas turp, kur var atpūtināt ķepas, veldzēt slāpes, kāpt augstā kraujā, vērot skudru pūžņus un šad tad arī vērot dzirksteles no ugunskura.
Nonākot pie ūdens, Tev kopā ar lapsām un mazputniņiem jāatpūtina pēdas un jāiečāpo ūdenī skaistā vietā, lēzenā krastā. No turienes jāpagriežas pret saullēktu, tad pret saulrietu, tad pret vēja plūsmu un egļu pumpuru smaržu. Un tad jādodas pa krastu noteiktā virzienā un attālumā. Kādā tieši un cik tālu – to var uzzināt, tikai stāvot līdz potītēm dzidrajā ūdenī.
Vai grasies doties pie ūdens, kur Tevi patiešām gaida lapsas un mazputniņi, vari pārbaudīt šeit.