Vagojot Latvijas āres bieži sanāk uzskriet virsū krūmos ieaugušiem, apsūnojošiem, sen aizmirstiem un pamestiem pieminekļiem. Lielāko daļu tie visi ir padomju laika mantojums, kad centās ierīkot piemiņas akmeņus vai granīta plāksnes par godu jebkādiem II Pasaules kara laika notikumiem - Sarkanarmijas vai partizānu kustības uzvaras vai neveiksmes gājienam. Vijciema mežos pie LVM ceļa slēpjas viens no tiem - 10 izlūku-diversantu zaudētai cīņai.
No 1941.gada septembra uz Latviju sāka sūtīt izlūkošanas grupas, kam bija jākļūst par pretošanās kustības kodolu – saliedēt un organizēt "tautas atriebējus" gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan no aplenkumā palikušajiem, gan no karagūstekņu nometņu bēgļiem. 1941.gada 7.novembra naktī ziemeļaustrumos no Vijciema no lidmašīnas ar izpletņiem tika desantēta Ziemeļrietumu frontes štāba izlūkvienības grupa, kurā bija desmit jaunieši. Viņus nosūtīja pretinieka dziļajā aizmugurē, lai veiktu izlūkošanas un diversiju darbību, kā arī organizēt partizānu kustību. 110.meža kvartālā desantnieki ierīkoja nometni un uzsāka partizānu dzīvi. 15.novembrī visa grupa devās uz Mucenieku viensētu pusotra kilometra attālumā no Vijciema, kur viņi tika viesmīlīgi uzņemti. Kamēr partizāni atpūtās, saimniece slepus aizskrēja līdz Vežnieku viensētai, kur bija telefons, lai brīdinātu šucmaņus. Tie steigšus devās uz Muceniekiem, bet izlūkiem, pēc īsas sadursmes, izdevās paslēpties mežā. Palīgā šucmaņiem devās papildspēki no Plāņiem, Trikātas, Valkas un Smiltenes, uzsākot izlūku vajāšanu. Nevienlidzīgā cīņā visi desmit izlūki gāja bojā un tika apglabāti turpat meža masīvā. Viņu kapu atrada 1944.gada rudenī pēc Valkas apriņķa atbrīvošanas no nacistiem. Izlūku mirstīgās atliekas no meža pārapbedīja Vijciemā, bet 1951.gadā Valkas padomju armijas karavīru Brāļu kapos.
1969. gada augustā "sarkanie pēddziņi" atklāja pieminekli partizānu - komjauniešu kaujas un sākotnējā apbedījuma vietā. Uz obeliska pamata bija iemūžināti bojā gājušo vārdi:
- Boļeslavs Rezgalis, grupas komandieris, dzimis 1917.gadā Makašenskas pagastā. Cīnījies pret fašistiem Latvijas darba gvardes rindās no pirmajām kara dienām, piedalījies kaujās Latvijas, Igaunijas, Krievijas teritorijā.
- Vilis Līkais, grupas komandiera vietnieks, dzimis 1922.gadā Sēlpils pagastā. Mācījies Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Meža saimniecības fakultātē, spēlējis studentu orķestrī.
- Margonis Zemītis, dzimis 1923.gada 17.decembrī Lēdurgas pagastā.
- Eduards Rasa, dzimis 1921.gadā Ugāles pagastā. Strādāja par pionieru vadītāju skolās.
- Ādolfs Pesholcs, dzimis 1922.gadā Matkules pagastā, bet bērnībā ar vecākiem pārcēlās uz Ventspili. Strādājis par jūrnieku tirdzniecības kuģos, bijis ūdenslīdējs un piedalījies kuģu vraku meklēšanā, mācījies Ventspils valsts ekonomiskajā tehnikumā.
- Kārlis Krontāls, dzimis 1919.gadā Ēdoles pagastā. Absolvējis lauksaimniecības mašīnu instruktoru skolu Lielplatonē, strādājis par pionieru vadītāju skolās un par Ventspils apriņķa komjaunatnes komitejas šoferi.
- Jānis Garopēters, dzimis 1916.gadā Rēzeknē. Strādāja piena kombinātos Smiltenē, Veselavā un Rīgā. Vienīgais no grupas, kas jebkad ir bijis Ziemeļvidzemē.
- Andrejs Mihailovs, dzimis 1922.gadā Jasmuižas pagastā. Strādāja Rīgas 1.maizes fabrikā.
- Pēteris Kirilovs, dzimis 1922.gadā Preiļu pagastā. Strādājis Rīgā.
- Ziedonis Dzērve, dzimis 1922.gadā Rīgā. Strādāja Ērenpreisa velosipēdu fabrikā. Mācījās tehnikumā.
Šobrīd piemineklis ir nedaudz pabojājies, betona piramīda ir saplaisajusi un sāk drupt. Baltā marmora plāksne ar vārdiem vēl ir salasāma, tikai burti vairs nav izdalīti ar kontūrkrāsojumu.
Slēpnis ir parasta PET preforma, atrodas netālu augoša eglītē.