Būs nepieciešams ar ko ierakstīties gan pašam.!
Krustpils saliņa ir viena no Jēkabpilij piederošām salām un iecienītām atpūtas vietām. Tā atrodas starp upēm - Daugavu un Mazo Daugavu, netālu no Krustpils pilsētas parka. Krustpils saliņas agrākie nosaukumi ir Ādamsona saliņa — nosaukums cēlies no kādreizējā zemes gabalu īpašnieka uzvārda Ādamsona, kuram ir piederējusi arī šī sala, arī mūsdienās daudzi jēkabpilieši saliņu sauc par Ādamsona saliņu un Komjaunatnes saliņa — tā saliņa tika pārdēvēta padomju gados.
Krustpils saliņa kļuva par vienu no iecienītākajās pilsētnieku atpūtas vietām pēc tam, kad 20. gadsimta 50. gados tika uzcelta brīvdabas estrāde, kas pašlaik atrodas Krustpils kultūras nama pārziņā. No agra pavasara līdz pat vēlam rudenim tur notiek dažādi kultūras pasākumi.
Savukārt interesanta ir teika par Daugavsalas rašanos: “Kad senāk barons cēlis Krustpils pili, tad tas nezin kāda iemesla dēļ bija sanācis matos ar pašu Velnu. Barons, būdams bagāts, par to daudz nebēdājis, jo pieturējies pie uzskata, ka par naudu i pats Velns danco. Bet šoreiz tīri tā viss nebijis, - Velns arī par naudu negribējis dancot, un, cik barona strādnieki pa dienu pili uzmūrē, tik Velns pa nakti noārda un akmeņus samet Daugavā. Tā tas gājis ilgu laiku. Baronam jau naudas kulei rādās dibens, bet no pils vēl neko redzēt, toties sala Daugavā jau divreiz tik liela kā līdz šim. Kāds no mūrniekmeistariem ieteic baronam ar Velnu izlīgt un ziedot kādu cilvēku. Barons, redzēdams, ka citādi arī nekas neiznāks, ir ar mieru, un tūliņ nākamajā dienā piedzirdījuši kādu poļu strādnieku un to iemūrējuši pils stūra tornī. Velns ar to arī apmierinājies un ļāvis pili uzcelt, bet vienmēr vēl par savu māju uzskatījis mazo torni, un arvien tur apmeties. Sevišķi naktīs neviens torņa tuvumā nerādījies, jo kuram tad nu ir patikšana ar tādu kungu kā Velns nākt kādās nekādās darīšanās.