Otrā pasaules kara sākumā aptuveni puse no ebreju iedzīvotājiem paguva atstāt Kārsavu; ap 2’000 ebreju tika mobilizēti Sarkanajā Armijā. Pārējos Kārsavas ebrejus, sākoties nacistu okupācijai, 1941. g. 20. jūlijā izmitināja nosacītā geto (noteiktā pilsētas kvartālā). Ebrejus, kuri laikā neizpildīja pavēli par pārcelšanos, nošāva. Augusta un septembra beigās tika organizētas masveida ebreju nošaušanas akcijas. Tās veica vietējā palīgpolicija un vācu SD vienība Naudaskalna brāļu kapos (ap 4 km no Kārsavas).
Slepkavības vietā 1957.g. uzstādīts piemineklis ar uzrakstu krievu valodā un ivritā: „Mūžīga piemiņa Kārsavas ebrejiem – nevainīgiem upuriem, hitleriešu fašistu zvērīgi nogalinātiem un sadedzinātiem 7/VIII 1941.g.” Tomēr 1970.g. Kārsavas izpildkomiteja pieminekli daļēji nojauca. Mūsdienās, pateicoties ārpus Latvijas dzīvojošo Kārsavas ebreju pēctečiem, piemineklis tika atjaunots.
Vairāk par šo vietu un vēsturi lasiet šajā vietnē .