Kā jau esi pamanījis šajā slēpņu kolonnā Daugavā ir apskatīta Ogres vēsture. Šis ir pirmais šajā sērijā. Ir tukšās vietas, bet ar laiku tām vajadzētu pazust. J
Apraksts - Ķentes pilskalns un apmetne atradās Ogres pilsētas austrumu malā, starp Ogres upi un Rīgas - Daugavpils dzelzceļu. 1953. gadā pie pilskalna ierīkoja grants karjeru un tā lielākā daļa tika norkata. Vēlāk šeit izveidoja silikātkieģeļu bloku rūpnīcu, šobrīd te atrodas Bauroc ražotne.
Kādreiz varenākais Ogres kalns - Ķentes pilskalns aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 69m vjl. Kalnam tautā saglabājušies vairāki nosaukumi - Ķenča kalns, Ķentas kalns, Vecā Rīga un Kamieļmugura. Pedējais nosaukums, šķiet, radies kalna formas dēļ, jo pilskalna vaļņi no tālienes agrāk atgadināja kamieļa kuprus.
Ar kalnu saistītas daudzas teikas un nostāsti. Šeit agrāk atradusies Rīgas pils, bet pakājē cilvēki redzējuši kuģu mastus. Kad tagadējā Rīga būs gatava, Ķentes pils atkal pacelsies senajā kalnā. Senāk šeit esot bijusi liela un varena pilsēta. Tās iedzīvotāji veduši tādu dzīvi, kas dieviem nav patikusi, tāpēc tie pilsētu nolādējuši. Skaistā pilsēta dārdēdama iebrukusi zemē un tās vietā pacēlies kalns. Kalna pakājē bijušas arī smagas zelta durvis, kuras pusnaktī un dienas vidū atvērušās. No tām iznākusi princese ar divām kalponēm un sukājusi savus zelta matus. Pie Ķentes kalna esošā purva vidū bijusi liekņa ar iesarkanu ūdeni. Šeit senatnē saplūdušas to igauņu asinis, kuri bija devušies uzbrukumā pilij un tikuši sakauti. Uz Ķenča kalna kādreiz bijis avotiņš, un, kas no tā dzēris, tam bijis jāmirst.
Pieminekļa topogrāfija un vietējie nosaukumi kā ģeogrāfisks punkts atzīmēti dažās Ogres apkārtnes senajās kartēs. Mērnieka N. Viganda (N.E. Wiegandt) 1811. gada kartē pilskalna teritorija nosaukta par "Skanstes kaln", bet plašā teritorija pilskalna ziemeļrietumos saucas "Kentsche kaln". Rigas patrimonālā apgabala 1832. gada kartē atzīmēta kalnu grēda un viss plašais apgabals nosaukts "Kents kaln". Mērnieka E. Martena 1873. gada kartē pilskalns nav atsevišķi izdalīts, bet šaurā kalna grēda saucas "Kentskaln". Kā arheoloģisks piemineklis pilskalns plašāk kļūst pazīstams 19. gadsimta otrajā pusē. 1880. gados nelielus izrakumus kalnā veica A. Buhholcs. Tomēr šo izrakumu dokumentācija nav saglabājusies. 1899. gadā pilskalna shematisku plānu publicēja A. Bilenšteins. Aprakstā viņš Ķentes kalnam līdzīgus pilskalnus, kas ierīkoti t.s. kangaros jeb ledus laikmeta morēnās un parasti stiepjas līdztekus ezeriem un purviem, izdala kā īpašu pilskalnu tipu. 1908. gadā Ķentes kalna uzmērījumu publicēja K. Lēviss of Menārs. 1902. gadā E. Šmits izteica spriedumu, ka 1255. gadā pieminētā un līdz šim neidentificētā Reskules pils (Rescule) ir atradusies Ķentes kalnā. 1930.gadā E. Brastiņš izteica domu, ka Ķentes kalnā varētu būt atradusies Remines pils (castrum Remine). Arī F. Balodis pieminekli bez noteikta pamatojuma attiecināja uz vēlo dzelzs laikmetu. Šajā laikā arī citi vēsturnieki pilskalnu saistīja ar Indriķa hronikā 1206. gadā minēto lībiešu un polockiešu apspriedes vietu pie Ogres (Vogenes) upes. Lai arī 1950. gados notikušajos arheoloģiskajos izrakumos noskaidrojās pilskalna apdzīvotības periods, tomēr joprojām atsevišķos izdevumos un interneta vietnēs sastopams šis nepamatotais viedoklis. No 1954. līdz 1958. gadam, sakarā ar teritorijas piešķiršanu grants karjeram "Ogre", Ķentes pilskalnā un apmetnē notika arheoloģiskie izrakumi Ādolfa Stubava vadībā. Senvieta tika izpētīta pilnībā, kopā atsedzot 6880 m² lielu platību. Apmetnes teritorijā tika atsegti 10180 m². Neizpētīta apmetnes daļa tika apbērta ar vairākus metrus biezu smilšu kārtu. Ķente bija pirmais pilskalns Latvijā, kurš arheoloģiski tika izpētīts pilnībā.
Apdzīvotības sākums Ķentē meklējams vēlajā bronzas laikmetā - 1.g.t.p.m.ē. pirmajā pusē, kad sāka veidoties nocietināta dzīvesvieta - pilskalns, kurš pastāvēja līdz 1.g.t.p.m.ē. sākumam. 2.-5. gadsimtā šeit, iespējams, bija patvēruma pilskalns, bet no 5.gadsimta beigām līdz 9. gadsimta sākumam - pilskalns ar trīs apbūves posmiem.
Agro metālu periodam piederošās apdzīvotības paliekas tika atklātas zem pilskalna perioda mītņu slāņa un dienvidu apmetnē konstatētas pamatzemē ieraktas bedres. Nocietinātās dzīvesvietas apbūve daļēji iznīcināta 5.-9. gadsimta pilskalna pārbūvēs. Šie apstākļi apgrūtināja precīzas hronoloģijas noteikšanu, nocietinājumu rekonstrukciju un saimnieciskās dzīves raksturojumu. Pēc Ā. Stubava domām par nocietinātās dzīvesvietas centru hipotētiski var uzskatīt I un II dienvidu vaļņa rajonu, kur agrajā apdzīvotības posmā bija viendabīgs, par 2-4 m paaugstināts paugurs morēnu kaupres vidū. Apmetnei izraudzīta kalna augstākā vieta, kur vieglāk bija izveidot nocietinājumus. Konkrētāks uz nocietinātās dzīvesvietas periodu attiecināms izrakumu materiāls iegūts dienvidu apmetnes teritorijā, kur 4-8 m aiz pilskalna ārējā aizsarggrāvja tika atklātas 48 pamatzemē ieraktas bedres, kas tika izmantotas pārtikas glabāšanai vai arī tā bijusi kulta vieta. Plānais mītņu slānis, nocietinājumu sistēmas izmaiņu trūkums un mazais senlietu skaits liecina par īslaicigu senvietas apdzīvotību. Spriežot pēc švikātās keramikas lausku lielā skaita, apmetni agro metālu periodā apdzīvojusi baltu etniskai grupai piederīga kopiena.
Ķentes pilskalnā atsevišķas uz agro dzelzs laikmetu attiecināmas senlietas un aizsargbūvju paliekas pieļauj īslaicīgu patvēruma pilskalna pastāvēšanu starp nocietinātās apmetnes periodu un pastāvigi apdzīvotā pilskalna izbūvi pirms 500.gada.
Ķentes pilskalna uzplaukuma periods attiecināms uz vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gadsimtu), kad tas kļuva par nozīmīgu centru Daugavas lejtecē. Vienlaikus ar pilskalnu pastāvējusi ap 2 ha liela apmetne. Piemineklis pieder pie pilskalnu tipa ar vaļniem un grāvjiem abos galos. Pils nocietinājumu celšanai izvēlēta morēnu grēda ar 26-28 m augstām, stāvam nogāzēm. Kalni rietumos un austrumos pāriet purvainā zemienē. Ziemeļos pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un nelielu priekšpili, dienvidos – trīs vaļņiem. Lielāko vaļņu augstums - 4,5 m. Pilskalna galvenais plakums relatīvi līdzens ap 1400 m² liels. Pilskalna periodā tā nocietinājumu sistēma trīsreiz radikāli mainīta. 5./6.-7. gadsimtā pilī bijuši divi pastāvīgi apdzīvoti plakumi, no kuriem spēcīgāk nocietināts mazākais dienvidu plakums. Mākslīgi uzbērtu vaļņu nav bijis, aizsardzībai izmantots dabiskais kalna reljefs. Uz akmeņu krāvumu pamatiem celtās pils aizsargbūves veidotas guļbūves tehnikā, papildkonstrukcijām izmantojot zemē ieraktus stabus. 7.-8. gadsimtā joprojām spēcīgāk ticis nocietināts dienvidu plakums. Šeit plašāki zemes darbi notikuši visos trijos dienvidu valņos. Pirmajā dienvidu valni, visā tā garumā 1,5-1,7 m biezais zemes uzbērums nostiprināts ar režģveida koka klāstiem, kas ar zemes starpslāņiem guldīti 3-5 kārtās. Otrais dienvidu valnis paaugstināts par 1-1,2 m, bet trešais priekšvalnis par 0,3-0,6 m. Virszemes aizsargceltnes veidotas guļbūves tehnikā ar ieraktu stabu pastiprinājumu. Plakumā atsegtas 4x4 m - 4x5 m lielas dzīvojamās celtnes ar pavarda vai akmens krāvuma krāsns apkuri. Pēdējā apdzīvotības posmā radikāli mainīta pilskalna aizsargsistēma un pils plānojums, vairāk apdzīvojot ziemeļu plakumu. Papildus radīta 12 m plata neapbūvēta priekšpils ar priekšvalni. Pirmā ziemeļu vaļņa kodolā 8. gadsimta vidū iebūvētas divrindu koka kameras, kas nostiprināja vaļņa uzbērumu, radīja virszemes nocietinājumiem stabilu pamatu un kavēja ienaidnieka parakšanos zem nocietinājumiem. Pats valnis paaugstināts par 3-3,5 m, galvenajā plakumā izlidzināta zemes virsma, kalna nogāzes pastāvinātas ar 0,8-1,8 m biezu uzbērumu. Šajā posmā galvenā uzeja pilskalnā ierīkota pāri priekšpilij gar pirmā ziemeļu vaļņa austrumu galu. Pilskalna galvenā plakuma malas, šķiet, veidojusi guļkoku siena, ko pastiprinājuši zemē ierakti stabi. Šeit bijušas izvietotas ari dzīvojamās ēkas. Ķentes pilskalnā un apmetnē iegūtas 2256 senlietas, no kurām lielākā daļa attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu. Iedzīvotāju galvenās saimniecības nozares bija zemkopība un lopkopība, svarīgu lomu ieņēma arī zveja un medības. Profesionālā līmeni bija attīstījusies dzelzs ieguve un apstrāde, kā arī bronzas liešana un rotkaļa amats. Māla traukus un apģērbu gatavoja katra ģimene atbilstoši savām vajadzībām. Trauki tika veidoti ar rokām, bez podnieka ripas. Uzskaitītas 31 563 keramikas lauskas. Par tirdzniecību liecina atrasto rotu un citu priekšmetu izejmateriāli - bronza, sudrabs, alva, svins kā arī dzintars. Pilskalna un apmetnes iedzīvotāju etniskā piederība pilnībā nav noskaidrota. Iegūtajā arheoloģiskajā materiālā ir gan baltu (zemgaļu, latgaļu, sēļu), gan Baltijas somu (lībiešu) kultūras iezīmes, kas liecina par pilskalna jaukto etnisko sastāvu. Tomēr šī jautājuma atrisināšanu kavē arī tas, ka līdz šim nav atrasts pilskalnam piederīgs 5.-9. gadsimta kapulauks.
Spēcīgu nocietinājumu izveidošana liecina, ka 8. gadsimta vidū pilskalnā mitinājies kāds dižciltīgais ar savu karadraudzi. Pilskalns piedzīvojis dramatiskas cīņas, trīs reizes ticis ieņemts un tā būves nodedzinātas. Pēdējo reizi tas iekarots ap 800. gadu un pēc tam pamests uz visiem laikiem.
Bildē Ķentes pilskalns 8.-9.gs
Ogrē atrodas vēl viens pilskalns – Zilais kalns (56.827026 24.594447). Tas bijis daudz mazāks, kā arī apdzīvots relatīvi īstu laiku. Izrakumi bijuši maz un nekas daudz nav ticis atrasts, iespējams, jo pilskalns stipri bojāts – šeit agrāk gājis celš uz Tīnužiem, bijis uguns novērošanas tornis un 60.-tajos gados mototrase.
Uzdevums – Atrodi bijušo Ķentes pilskalna vietu. Kad esi to atradis un sapratis, kad pilskalns tik tiešam bija iespaidīga izmēra, Tev ir divas iespējas kā tikt pie precīzākām kordām un iezaļināt čekeri.
- Sameklēt kādu rakstītu resursu ar E. Brastiņa 1924.gada pieminētajām pilskalna atrašanās vietas koordinātēm. Tās derēs čekerim ar 100% precizitāti. *Šis būs grūtāks variants. J
- Vai arī šīs koordinātas vari atrast pats izmantojot zemāk esošo bildi. Tajā ar sarkanu bultu un punktu kartē ir aptuveni atzīmētas jau pieminētās E. Brastiņa koordinātas, kas ir arī slēpņa atrašanās vieta. Tās derēs čekerim ar 50m pielaidi. Papildu precizitātei pieminēšu, ka tās atrodas kādus 30m uz D no bijušā augstākā pilskalna punkta, pieminētā 69m v.j.l. augstā paugura (citās kartēs šis paugurs zaudējis pāris metrus). J
Zināšanai papildu info - starpcitu šobrīd kartēs esošais Ķentes kalns ir kādreizējā vaļņa pats D gals un tas nebija daļa no pilskalna. Dažkārt internetā pieejamā informācija var būt kļūdaina.
