Mūkupurvs atrodas Rīgas rietumu malā, starp Lidostu Rīga un Kārļa Ulmaņa gatvi. Tagadējās apkaimes teritorija vēsturiski atradusies uz Šampētera un Beberbeķu muižu zemēm, bet Rīgā iekļauta 1924.gadā – toreiz Zolitūdes apkaimē.
Par Mūkupurva vēsturi vajadzētu runāt, sākot no 13.gs., kad Rīgas arhibīskaps piešķīra Rīgai patrimonālo apgabalu un zemes Rīgas klosteriem. Visticamāk, šī teritorija sākotnēji ietilpusi Cisterciešu klosterim piederošo zemju teritorijā – par to liecina purva nosaukums. Iespējams, ka Mūkupurvs bijis kā robeža starp klostera zemēm un Rīgas pilsētas patrimonālo apgabalu, jo otrpus Mūkupurva Beberbeķi jau kopš 13.gs. piederēja Rīgas pilsētai.
Mūkupurva iela vēl aizvien ir apaugusi ar veciem kokiem, kas varētu liecināt par vēsturiskām māju atrašanās vietām. Senākie vēsturiskie fakti ļauj secināt, ka tagadējā Mūkupurva apkaime ir atradusies satiksmes ceļa malā, kas gar Mūkupurvu, Beberbeķu muižu un gar Babītes ezera dienvidu galu veda no Rīgas apkārt ezeram uz Sloku un Kalnciemu. Ceļa sākums meklējams Kalnciema ielas trasē, kas, izbūvējot lidostu „Rīga”, daļēji zaudējis savu vēsturisko maršrutu. 18.gs. beigu kartēs ir redzami atsevišķi atdalīti zemes apgabali pie Mūkupurva pašreizējās robežas, kas piederējuši Pleskodāles un Vilīšu mājām.
Vēl starpkaru periodā te izveidojās mazdārziņu kolonija un 1927.gada kartē praktiski visiem mazdārziņiem bija savs saimnieks. Arī padomju varas gados visos Mūkupurva mazdārziņos valdīja rosība.
Mūsdienās Mūkupurva apkaime tiek raksturota kā vismazāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Pēc 2018. gada datiem, apkaimē pastāvīgi dzīvo tikai 212 cilvēki.
Slēpņu sērija ir daļa no projekta "Mana un tava Rīgā" ilgtermiņa ietekmes, kas aicina iepazīt Rīgas daudzveidību. Projekts tika līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.