Slēpnis ir PET sagatave ar standarta aprīkojumu - viesu grāmatiņu un zīmuli.
Pārgāzne ir ūdens novadbūve, kurā ūdens plūst pāri slieksnim, kura forma tiek pieskaņota plūsmas īpatnībām.
Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās atteku Saku lejpus Jēkabpils. Sakas sala ir trešā lielākā sala Latvijā. Kopš Pļaviņu HES izbūves Sakas sala ir vairākkārt cietusi palos. Piemēram, 1981. gada palos applūda 70 mājas un saimniecības, to skaitā putnkopības kompless "Kaļķi" ar 20 000 mājputnu un lielferma "Kronvaldi" ar 1400 liellopu, no kuriem palos izdevās izglābt tikai ap 100.
Pie ūdens līmeņa augstuma atzīmes 6,7 metri (Daugavā pie Jēkabpils tilta) ūdens sāk plūst pāri pārgāznei uz Sakas salas.
1998. gada februārī palos applūda teju visa Sakas sala. Lejpus Jēkabpils radās ledus sastrēgumi gan Daugavā, gan tās atzarā Sakā. Virs sastrēgumiem sāka krāties ūdens, kāpa līmenis, apdraudot pilsētu, ko ieskauj dambji. Dambjos parādījās sūces. Ūdens līmenis cēlās un sasniedza 7,27 metru atzīmi. Bet kritiskā robeža bija vien 6,40 metri.
Palu ūdeņi jau bija ieplūduši pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un iznīcinājuši to attīrīšanas baktērijas. Applūdušajā Salas pagasta daļā zem ūdens bija sējumi. Bija skaidrs, ka vairākiem simtiem hektāru zemes noskalos auglīgo slāni. Daudzi applūdušo Salas pagasta māju iedzīvotāji kategoriski atteicās atstāt savas dzīvesvietas. Bija laivu satiksme.
Lai glābtu Jēkabpils pilsētu radās doma, ka Sakas salas dambis jāuzspridzina, jo tajā jau bija radušās plaisas. Upe meklēja savu veco gultni. Jau divas reizes tā šo dambi šajā vietā bija pārrāvusi: 1981. gadā un 1983. gadā. Un pārrautu arī šoreiz. Ja vien izturētu vaļņi ap pilsētu. Ja ne, nelaime būtu daudz lielāka.
Pēc dambja uzspridzināšanas un pārrāvuma izveidošanas ūdens Jēkabpils pilsētas teritorijā nedaudz nokritās. Vēlāk šajā vietā tika izbūvēta Sakas salas pārgāzne.
Video un video.
2023. gada janvāra plūdu video.
Dokumentālā filma "Plūdi" (Jēkabpils, 2023. gads)