Derīgo izrakteņu ieguves vietām, gluži kā mežiem, ir savs apsaimniekošanas cikls. Tas sākas ar derīgā izrakteņa ģeoloģisko izpēti un ieguves vietas ierīkošanu, pēc tam seko derīgo izrakteņu ieguve un to izmantošana tautsaimniecības vajadzībām. Ieguves vietas apsaimniekošanas cikls noslēdzas ar tās rekultivāciju, kuras veids tiek izvēlēts atbilstoši ieguves veidam, ko ietekmē ieguve virs vai zem gruntsūdens līmeņa.
Ieguves vietā “Spāre II” kopš 2006. gada tika iegūts smilts materiāls.
Atradne “Spāre II” tika ierīkota paraboliskas formas iekšzemes kāpā. Iekšzemes kāpas ir veidojušās pirms apmēram 11 – 12 tūkstošiem gadu. Tās ir veidojušās īsi pēc Baltijas ledus ezera (agrākā Baltijas jūras stadija) atkāpšanās, kad Usmas ezerā atsedzās plaši smilšaini līdzenumi, kuri bija pakļauti vēja erozijas ietekmei. Uzskatāms, ka iekšzemes kāpas ir sākušas veidoties auksta un sausa klimata apstākļos. Savukārt, samazinoties jauna smilts materiāla pienesei (mainoties klimatam un laikapstākļiem), parabolisko kāpu veidošanās procesi pakāpeniski aprima un to pārklāja veģetācija.
2019. gada sākumā tika pabeigta šo atradņu izstrāde un sākās darbs pie to rekultivācijas jeb teritorijas atgriešanas atpakaļ mežsaimnieciskajā apritē.
Atradnē “Spāre II” teritorijas daļu aizņem ūdenskrātuve 0,65 ha platībā ar dziļumu līdz 2 metriem. Ūdenskrātuvju ierīkošana izstrādāto derīgo izrakteņu ieguves teritorijās ir viens no veidiem, kā rekultivācijas ceļā atgriezt teritoriju dabiskā apritē, vienlaikus paverot jaunas iespējas nākotnē šo teritoriju izmantot meža apsaimniekošanas, ugunsaizsardzības, rekreācijas un atpūtas vajadzībām. “Spāre II” tika rekultivēta un sakārtota arī padomju laikā izstrādātā un novārtā pamestā atradnes daļa 2,05 ha platībā, kurā mājvietu ir raduši tūkstošiem priežu stādu.