Es tava nakts un mēnessmeitiņa:
Jau gaida mūsu mēnesslaiviņa.
Ej,zvaigžņu ūdeni no laivas smel,
Tad mani rokās ņem un laivā cel!
Tu staru stūri tikai turi ciet,
No sevis pati mēnesslaiva iet;
Ne mākoņburas tev ir jāvada,
Ne miglas irkļi,-roka svabada:
Tu vari turēt mani rokās vien,
No sevis pate mēnesslaiva skrien.
Es tavā klēpī silti ieraušos,
No tavām rokām augšā necelšos:-
Uz mēnessdārzu laiva laidīsies,
Mans mēnessbrauciens mūžam nebeigsies
