Rēzeknes ebreju kapos ir atrodami teju 300 gadus veci apbedījumi.
Pēc tam, kad caur Rēzekni – toreiz Režicu – tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Daudzi no tiem nodarbojās ar tirdzniecību un galvenie šīs nozares pārstāvji pēc etniskās piederības bija ebreji. Pēc tam vairākos gadsimtos līdz pat Otrajam pasaules karam ebreji ar savu kultūru, reliģiju un ekonomiskajām aktivitātēm bagātinājuši un attīstījuši Rēzekni, izveidojot to par vienu no savas kopienas nozīmīgākajiem centriem Latgalē.
Nacistiskās Vācijas karaspēks ienāca Rēzeknē 1941. g. 3. jūlijā. Pirmās ebreju slepkavības notika jau nākamajā dienā, tomēr lielākā ebreju masveida nogalināšana Rēzeknes ebreju kapsētā notika 1941. g. augustā, kad tika nogalināta lielākā daļa Rēzeknes ebreju. Kopā 3219 ebreji.
Pēc Otrā pasaules kara Ebreju kapsētas jaunajā daļā ebreji uzstādīja divus pieminekļus Holokausta upuru piemiņai. Viens no tiem atrodas pie upes un ir uzstādīts 40-to gadu otrajā pusē. Otrs – atklāts 1980. gadā un atrodas netālu no kapsētas ieejas. Uzraksts uz tā jidiša valodā vēsta: “Mēs mūžīgi sērosim par mūsu vecākiem, bērniem, brāļiem un māsām bojāgājušiem no fašisma terora 1941.gadā”.