Senākās ziņas par Pāces muižu atrodas 16.gadsimta dokumentos. Tur noteiktas šī zemes
gabala robežas, kad Livonijas Ordeņa mestrs to izlēņoja Hermanim Verdem un tā mantiniekiem.
No šīs dzimtas slavens kļuva zviedru-poļu kara vadonis Heinrihs Kaspars Johans fon Verde, kurš
1605.gadā kaujā pie Salaspils atdeva savu zirgu Zviedrijas karalim Kārlim IX un, pats iedams
bojā, izglāba viņam dzīvību.
Pēc Verdēm Pāces muiža secīgi laiku pa laikam bija vairāk nekā 20 baltvāciešu dzimtu
īpašums. Daudzas no šīm dzimtām par ilgstošu rezidenci muižas dzīvojamā kungu māja tā arī
nekad nekļuva. No daudzajām Pāces muižas īpašnieku dzimtām minama, piemēram, 17. gs
Bauskas hauptmaņa (Kurzemes hercogistes administratīvi teritoriālā pārvalde) Nikolausa fon
Brunova dzimta, kā arī fon Netelhorstu dzimta, kura Pacē uzturējās visilgāk. Gandrīz 100 gadu
laikā, 18. gs. un 19. gs. sākumā Pāce dzīvoja šīs dzimtas trīs paaudzes, un šajā laikā muiža
piedzīvoja uzplaukumu. Tad arī tika celta kungu ēkas vecākā dala, kam vēlāk simetriski pēc
apjoma piebūvēja otru daļu. To paveica nākamie Pāces saimnieki fon Bistrami.
Pāces muižas daudzo īpašnieku vidu 19. gs. minams arī slavenās Rīgas alus darītavas
“Kymmel” īpašnieks Karls Ludvigs Kimmels. 1889 gadā Pāces muižu īpašumā ieguva Bauskas
apriņķa muižniecības maršals Pauls Pēteris fon der Pālens, kurš to apvienoja vienā īpašumā ar
dzimtai piederošo Kaucmindi.
Pālenu dzimta bija pēdējā Pāces muižas īpašniece. Uz to laiku, šķiet, attiecas Andreja
Viča Latviešu skolu vēsturēs par Bauskas apriņķa skolām minētais, ka Pāces muižas ēkas divās
telpās mācības notikušas arī pirms Pirmā pasaules kara un 1920. gadā tās tika atjaunotas.
1920.gadapirmajā jūnija svētdienā muižas parkā sanāca apkārtnes ļaužu sapulce, kas
nolēma atjaunot skolu pamestajā kungu mājā, kurā mācības sāka 80 bērnu. Skolas telpas tika
iekārtotas pašu ļaužu spēkiem. Kad 19.gd. 20 gados sākās agrārās reformas realizēšana, Pāces
muiža īpašniekiem tika atsavināta, tās teritorijā izveidoja 11 jaunsaimniecību, bet Pāces muižas
kungu ēku ar parku un saimniecības ēkām nodeva Ceraukstes pagasta pašvaldībai.
1920.gada 1.oktobrī šajā ēkā sāka mācīties skolas bērni. Bija radusies Ceraukstes-Pāces
pamatskola. Vēlāk skolas rīcībā nodeva arī Pāces parku. Īpašas pieminēšanas vērts ir 1930.gadā
izveisdotais Ceraukstes-Pāces mazpulks, ko vadīja skolas direktore Marianna Ilziņa un kas bija
viens no labākajiem mazpulkiem Latvijā. 1934.gadā skolas vadītāja saņēma no Kārļa Ulmaņa
mazpulku goda zīmi zeltā. Skolai bija iedalīti 5 ha zemes. Mazpulcēni valsts mērogā bija
pazīstami ar labiem panākumiem biškopībā, dārzkopībā un putnkopībā. Pēckara periodā skolēnu
skaits mainījās starp 120 un 80. Skola pastāvēja līdz 1989.gadam.
2020.gada 4.jūlijā tiks svinēta Pāces skolas 100. jubileja, ko organizē bijušie skolotāji un
skolēni. Skolas 95.gadu jubilejā piedalījās apmēram 200 bijušie Pāces skolas skolotāji un
absolventi.