Cepli ierīkoja Kurzemes hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimtā. Visdrīzāk pēc hercogu laikiem ķieģeļu ražošana ceplī panīka.
1886. gadā Mežotnes muižas īpašnieks Anatols fon Līvens Lielupes labajā krastā izveidoja jaunu ķieģeļu cepli. Mālu ķieģeļu ražošanai Mežotnē ieguva tuvumā esošās raktuvēs. To atveda ar zirgiem, mērcēja un veidoja ķieģeļus, ko pēc tam žāvēja un astoņas diennaktis dedzināja cepļa lielajā krāsnī.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā šajā ceplī ražoja 20 tūkstošus ķieģeļu gadā. Taču jau 1930. gados pēc ražošanas procesu mehanizācijas un elektrifikācijas ceplī šādu daudzumu saražoja vienā dienā. 1935. gadā ķieģeļu ceplī bija nodarbināti 37 strādnieki. Tas bija lielākais Bauskas apriņķa rūpniecības uzņēmums, kas ne tikai ražoja ķieģeļus, bet arī jumta kārniņus, krāsns podiņus un drenu caurules. Mežotnes ķieģeļu cepļa ražotnes daļa bija arī kaļķu dedzinātava, kas 1930. gados bija modernākā Latvijā. Kaļķu ražošanas izejmateriālu — dolomītu un kaļķakmeni — tāpat kā mālu ķieģeļu ražošanai ieguva vietējās raktuvēs un pēc to saskaldīšanas un sasmalcināšanas dedzināja krāsnīs trīs diennaktis. Mežotnes ķieģeļu cepļa 20. gs. 20. — 30. gadu produkcija izmantota vairāku Bauskas pilsētas ēku celtniecībā. Piemēram, 1926. gadā Bauskas pilsētas pamatskolas celtniecībai izmantoti desmit tūkstoš Mežotnes ķieģeļu, kuru cena bija 48 lati par 1000 gabaliem.
Tagad barona laiku ceplī, kas atrodas plakus padomju laiku cepļa skurstenim (šajā skurstenī atrodas slēpnis), darbojas mūziķis Igo un ir izveidots "Igo Mūzikas un mākslas centrs Ceplis", kas atrodas netālu no slēpņa.