Slēpnis ir vecā reinkarnācija- https://www.geocaching.com/geocache/GC3KFNV_lubnas-ev-lut-baznca
[LV] Slēpnis ir pilnībā aprīkota mazizmēra kastīte.
[ENG] Cache itself is a small size fully equipped plastic box
[LV] Visvecākās uzrakstītās ziņas par Lubānu atrodamas jau no 12. gadu simteņa, kur pieminēta Lubānas katoļticīgā draudze, kurai bija sava baznīca Visagalā un garīdznieks, kas šeit dzīvoja uz vietas. 1648. gadā Henriha fon Kronštera (Heinrich von Cronstern) vadībā Lubānā uzcēla mazu koka baznīcu, kur tā atradās, nav zināms. 1702. gadā ienaidnieka karavīri baznīcas zvanu aizveduši, bet koka celtā baznīca palikusi savā vietā. Ziemeļu kara laikā 1878. gada janvāra mēnesī, draudzei sešdesmit gadus kalpojušajai, izlaupītajai un izpostītajai baznīcai pielikta uguns, aizdedzinot to pie altāra- jādomā, ka nākošajos gados draudzei nebija baznīcas 1745. gadā Lubānas draudzei celta jauna baznīca, kas kalpojusi 43 gadus. Kur šī baznīca atradusies un kas ar to noticis- nav zināms.1775. gada 30. septembrī atbraukusī vizitācijas priekšniecība atrada šo baznīcu ļoti sliktā stāvoklī. 1788. un 1789. gados Lubānas barons Fihtinghofs Šils (Fichtinghof Scheel) lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta1789. gada 16. decembrī. Draudzei tā kalpojusi 80 gadus līdz 1869. gadam. Tās uzņemtais attēls- (
visit link) ir saglabājies un tā redzama ar mazu tornīti, kura galā modrības apliecinājums- no vara darināts gailītis. Logi baznīcai bijuši lieli. Pie dievgalda gājuši 2289 vīrieši un 2782 sievietes.
Tagadējā Baznīca celta no 1869. līdz 1872.gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā, tai ir neparasts plānojums, jo ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā. Dievnamā ir grezns neogotikas stilā veidots altāris ar altārgleznu "Kristus pie krusta". Apsīdā - vitrāža un 1871. g. būvētas ērģeles. Lubānas dievnams ir īpašs ar savu torņa pulksteni, kas redzams no visām četrām debess pusēm, un gaili uz baznīcas jumta.