Dotajās koordinātās slēpnis neatrodas, bet tur var atstāt mašīnu.
Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.
Cilvēces zināšanu simbols, kas parāda pasaules kārtības tiekšanos uz augšu. Zīme apvieno mūsu senčus, mūs un mūsu bērnus, pagātni, tagadni un nākotni.
Šajā simbolā izteikts cilvēka priekšstats par pasauli: koka saknes simbolizē pazemes pasauli, stumbrs – vidus pasauli – vietu, kurā mēs uzturamies kopā ar dzīvniekiem un augiem, bet lapotne simbolizē augšējo – debesu pasauli -, uz kuru visi tiecas.
Šajā kokā apvienota izpratne par mūsu pagātni, tagadni, nākotni, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem. Šis koks saukts arī par rīta blāzmas Austras koku. Tā zaros novietojas debesu spīdekļi.
Vienkāršākajā variantā zīme atgādina jaunu, zarot sākušu kociņu, bet krāšņākajos atvasinājumos zīme ir tikpat bagāta, kā tās skaidrojums. Nereti Austras koks tiek bagātināts ar Saules, Mēness vai Auseklīša elementiem, Māras zīmi.
Pasaules koka tēls saistīts ar saules ceļu, tas ir lēkta un rieta personificējums, saukts arī par rīta blāzmas Austras koku. Tā zaros novietojas debesu spīdekļi – saule, mēness, zvaigznes, putni.
Rotājumos Saules koki visbiežāk tiek novietoti gar raksta malām. Īpaši bieži tie izmantoti villaiņu izšuvumos (Krustpils, Latgales, Augšzemes, Austrumvidzemes villaines). Latgales un Augšzemes sievas ar tiem rotājušas arī savus galvasautus un priekšautus. Savukārt kurzemnieces krāšņus Saules koka motīvus izšuvušas uz kreklu piedurknēm (Rucavas krekls).
Lai atrastu slēpni, Jums netālu no dotajām koordinātām (50-100 m) jāatrod Austras koks. No Austras koka veiciet projekciju 98 m 224°
