Ogres teritorijas reljefs vietām ir stipri paugurains. Tas izskaidrojams ar pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu darbību, kas tagadējās pilsētas teritorijā bijusi ļoti spēcīga. No Ikšķiles līdz Ķegumam cauri Ogrei DA virzienā stiepjas garu vaļņveida pauguru virkne — Ogres Kangari. Tā ir 20 km gara osu virkne, kas 3—4 km garumā ietilpst pilsētas teritorijā; vietām tai ir nelieli atzarojumi. Šī vaļņveida pauguru grēda apgrūtina virszemes ūdeņu noteci uz Daugavu, veicinot apkārtnes pārpurvošanos uz Z no grēdas, sevišķi Pārogrē pie Lazdu kalniem.
Atsevišķām pilsētas pauguru grēdām un pauguriem vēsturiski ir radušies dažādi nosaukumi. Jaunogrē stiepjas Zilie kalni, kuru augstākie pauguri ir Skatu kalns un Viršu kalns; pilsētas centrā atrodas Vilku kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas jeb Krēģera kalns un Mīlestības kalns; gar Turkalnes ielu stiepjas Sērķīšu (Zaķu) kalni. Pārogrē ir Grants kalni, kuru augstākie pauguri ir Bākas kalns un Kazaku kalns, tālāk stiepjas Lazdu kalni ar slaveno Ķentes kalnu, kurš lielā mērā ir norakts. Pie Urgas upītes atrodas arī tāda paša nosaukuma kalns.
Ogres kalnainais reljefs ir bijis par vienu no priekšnosacījumiem Ogres kā kūrorta attīstībai pēc Rīgas-Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa atklāšanas. Pirmajiem rīdzeniekiem, kuri šeit ieradās ar vilcienu, bija izveidotas pastiaigu promenādes uz Ogres upi un tās krastā esošo Mīlstības kalna apkārtni.
Jaunogres jeb Saules kalns - Lai izbūvētu Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līniju, kalns ticis vidū pārrakts, taču nav zināms, kā tieši tas ieguvis savu nosaukumu. Iespējams, ka savā laikā no stāvajām kalnu nogāzēm, kad kalns vēl nebija apaudzis, bija labi pārredzama Jaunogres ainava un saule, kas rietēja Jaunogres tālākajā galā. Vēl mūsdienās pa dzelzceļa sliežu ceļu vakaros skaisti riet saule! Atrodas pie Jaunogres stacijas. 34,1 metrus augsts.
Uzdevums – ievadi aptuveno Jaunogres kalna atrašanās vietu čekerī un tiksi pie precīzām koordinātēm un hinta. Slēpnis ir maza burciņa pakārta kokā. Veiksmi! Logam droši vari pievienot bildes.
