Līdztekus slēpošanai, arvien lielāku piekrišanu 1930.gados Latvijā ieguva lēkšana no tramplīniem, ko bija iecienījuši asāku izjūtu cienītāji. Ogre pie savas pirmās lēktuves tika (A). gada (B). janvārī. Tajos laikos tā jau bija ceturtā Latvijā (pēc citiem avotiem otrā). Lēktuve bija celta pēc A. Riekstiņa projekta K. Bukasa uzraudzībā. Tā atradās Zilajos kalnos vienu kilometru no Ogres. Lēktuve tiem laikiem bija vidējas jaudas – tālākais lēciens bija iespējams ne vairāk kā (C) metri. Lēktuve bija moderna ar visām nepieciešamajām lietām sacensību norisei – tiesnešu tribīni, nelielu tribīni skatītājiem un ērtām trepēm uzkāpšanai. Skatītājiem bija arī ērtas uzejas no abām kalna pusēm. Lēktuves vienīgais defekts bija tas, ka lēktuvi nācies celt ar nobraucienu uz D pusi. Tas nozīmēja, ka saulanās dienās un pavasaros sniegs šeit ātri nokusa un, ja būvi gribēja izmantot, sniegu nācās pievest. Lēktuve izmaksājusi ap (D) latu no pilsētas līdzekļiem. Atklāšanas dienā uz Ogri bija nozīmēts speciāls vilciens aptuveni 200 viesiem un sportistiem. Pašu atklāšanu vadīja toreizējais ministru prezidents Bļodnieks, savā runā atzīmējot Ogres pašvaldības un Rīgas slepotāju kluba teicamo rosību ziemas prieku sagādāšanā sev un arī Rīgas slēpotājiem, kuriem tagad radies vēl viens sporta izbraukumu centrs. Pirmo lēcienu no jaunuzceltās lēktuves izdarīja vecākais Latvijas lēcējs A. Lukstiņš, kas lēkšanā ar slēpēm tagad startē no RSK (Rīgas slēpotāju kluba), jo ASK saviem sportistiem aizliedzis piedalīties šāda veida sacensībās, sakot, ka karavīriem tās ir pārāk bīstamas. Pirmās sacensībās, kuras notika tajā pasā dienā sagādāja pārsteigumus – favorītiem Libērtam un Lukstiņam neveicās. Abi šoreiz bija nedroši nolēcienā. Pavisam piedalījās 10 dalībnieku un labāko stilu uzrādīja siguldietis Celms, kas ieņēma pirmo vietu. Uzvarētājs Celms bija pirmais, kurš ieguva Ogres pilsētas galvas J. Marsona ziedoto ceļojošo sudraba kausu, kurš jāiegūst pavisam (E) reizes. Tālāko lēcienu šajās sacensībās lēca Libērts – (F) metri, bet punktu summā vinš palika tikai trešais. Tajā paša dienā notika arī slēpošanas sacensības. Tramplīns tika aktīvi izmantots arī nākamās ziemas, līdz otrais pasaules karš uz kādu laiku pielika punktu tramplīnlēkšanai Ogrē.
Pēc otrā pasaules kara 60.tajos un 70.tajos gados Latvijā bija vairāk kā 10 tramplīnu. Bet pēc tam tramplīnlēkšana Latvijā apsīka. Pašreizējo Ogres tramplīnu 2006. gadā, savas mājas pagalmā, sāka celt to laiku viens no labākajiem tramplīnlēcējiem Modris Krūze. Gadu vēlāk sākās arī treniņi. Tas ir (G) metru jaudas tramplīns. Pagaidām Latvijā nekas lielāks uzbūvēts nav un, ja ir vēlme nopietnāk trenēties jādodas uz Igauniju. Tur Otepē 2007. gadā ir uzcelts K(H) tramplīns. Bet tepat Ogrē, nedaudz tālāk mežā no Kruzes mājām, tiek palēnām būvēts arī (I) metru jaudas tramplīns. Tā uzbūvēšanai vajadzīgs uzbērt 20m augstu kalnu. Šis tas jau ir iesākts un paveikto var apskatīt – kordinātes pie waypoints.
Uzdevums – Uzzini, kādi skaitļi slēpjas aiz burtiem un tos visus savā starpā sareizini.
(A)*(B)*(C)*(D)*(E)*(F)*(G)*(H)*(I)=ABCDEFGHIJKLMNOP
Slēpnis atrodas – N 56 4(B+C).(J+A)(F+O)(H+L) E 24 3(C+D).(K+C)(H+P)(H+M)
Slēpnis ir PET sagatave. Hints čekerī. Veiksmi!
