Herberts Dorbe (1894–1983)
1894. gada 15. februārī, Ventspils pusē, Zlēkās, "Zušu" mājās, piedzimst nākamais rakstnieks, pedagogs un novadpētnieks Herberts Dorbe. Pirmie dzīves gadi paiet mežu ielokā. Vēlāk ģimene pārceļas uz dzīvi Zūru "Galiņu" mājās – vietējie iedzīvotāji šo vietu dēvē par Zūru klajumu.
Zūrās Herberts Dorbe uzsāk skolas gaitas, taču drīz vien Dorbes vecāki atkal maina dzīvesvietu – ienāk Ventspilī. Ventspilī Herberts Dorbe pavada sava mūža lielāko daļu. Kā zēns viņš šeit turpina mācības – vispirms pareizticīgo draudzes skolā, kas atradās Livonijas ordeņa pils teritorijā, tad pilsētas skolā. Skolas laikā Herbertam Dorbem rodas interese par mūziku. 1912. gadā viņš absolvē pilsētas skolu. Šajā pašā gadā Ventspils laikrakstā "Jaunā Avīze" parādās H. Dorbes pirmie dzejoļi. Dzejai, vēlāk prozai, tulkojumiem, arī dramaturģijai, viņš paliek uzticīgs visu mūžu.
Pabeidzis skolu, jauneklis strādā par praktikantu pie brāļa Friča Dorbes Užavas pagastskolā. Paralēli darbam Herberts Dorbe pašmācības ceļā mēģina iegūt tautskolotāja tiesības. Jāpiezīmē, ka visu, ko Dorbe vēlākajā mūžā sasniedzis, viņš apguvis pašmācības ceļā – spēlējis klavieres, vijoli, iepazinis un iemīlējis klasisko mūziku. Zināšanas pedagoģijā viņš Latvijas brīvvalsts gados papildinājis skolotāju kursos. Mēģinājums iegūt tautskolotāja tiesības, strādājot Užavā, nav vainagojies ar panākumiem. Herberts Dorbe dodas uz Puzi, kur strādā par rakstveža palīgu un kopā ar skolotāju Kārli Šreineru izveido jaukto kori.
Pirmais pasaules karš aizved Herbertu Dorbi kopā ar vecākiem Ortiju un Valtu, arī brāļus Frici un Ermani, māsu Martu, bēgļu gaitās uz Krieviju. Krievijā nomirst brālis Fricis un māte. Dzīvojot Veļikije Lukos, Herberts Dorbe iesaistās sabiedriskajā dzīvē, vada latviešu bēgļu kori.
1920. gadā Herberts Dorbe atgriežas no Krievijas un 1921. gadā sāk strādāt skolā – vispirms Vārvē, vēlāk Ventspilī. 1940. gada pārmaiņu laikā viņš no darba skolā aiziet. Kādu laiku strādā tipogrāfijā par korektoru un kopdarbības sabiedrībā "Ventspils amatnieks" par grāmatvedi. Skolotāja darbā Dorbe atgriežas 1950. gadā un nostrādā sešus gadus.
No 1956. gada viņš nodarbojās tikai ar rakstniecību. Tapa pasakas un dzejoļi bērniem, vēsturiskie romāni, atmiņu skices par latviešu literatūras vecmeistariem. Herberta Dorbes rakstnieka mūžs ļoti dāsns – dzīves laikā iznākušas 54 grāmatas, arī tulkojumi un mācību literatūra.
Nozīmīgākais H. Dorbes daiļradē ir dzejoļi un pasakas bērniem. Autors spēj mazajā lasītājā, biežāk gan klausītājā, gara acīm uzburt raibu un tēlainu, dažādiem notikumiem pārpilnu pasauli, kas bērniem viegli un ērti uztverama. Rotaļa šeit savijas ar audzināšanu. Ne velti Herberta Dorbes mūža aicinājums ir pedagoģija.
Kur Herberts Dorbe gūst ierosmi darbiem? Par to viņš raksta piezīmēs: "Savai daiļradei daudz gūstu no redzes iespaidiem, redzējums mani spēcīgi ietekmē; līdzvērtīgi – dzirde, mazāk tauste, pavisam reti oža, vēl mazāk garša. Piemēram, man ir kāds dzejolis bērniem par kāri pēc ogām; rosmi šim dzejolim devusi ne iedomāta vai tieši izjusta garša, bet redzējums kādreiz Rīgā pie ielas kioska, kur pārdevēja iesvēra mazajam pircējam puskilogramu jāņogu, ko novēroju garām ejot." Par to, kā tapuši bērniem adresētie darbi, Herberts Dorbe raksta: "Reiz ar meitu staigājām pa Ventspils ostas krastmalu, kur bija pietauvojušies lieli un mazi kuģi; par tiem notika saruna, un mana meita izteicās, ka mazais velkonītis taču ir lielā kuģa bērniņš. Un tā radās dzejolis "Kuģa bērniņš"."
V. Ancīša vērtējums par H. Dorbes atstāto literāro mantojumu bērnu literatūrā ir atzinīgs: "Runājot par mūsu bērnu dzejas augstākajām virsotnēm, līdzās Rainim, Plūdonim, Porukam, Fr. Bārdam un vēl citiem meistariem allaž nosauksim arī meistaru Herbertu Dorbi." V. Ancītis atceras: "Kad Herberts Dorbe runāja ar bērniem, viņa vaigā uzplauka tik tikko jaušams, bet lielas labvēlības pilns un cerīgs smaids. Šis smaids nomanāms arī starp viņa bērnu dzejas rindām. Dorbes bērnu dzejas pievilcību un vērtību visvairāk noteic tās vienkāršība un sirsnība. Un – sirsnīgā vienkāršība."
Prozā nozīmīgu vietu ieņem vēsturiskie romāni. Sižeti tiem ņemti no Ventspils novada pagātnes. Otra H. Dorbes iemīļota tēma ir tautskolotājs, viņa centieni par savu ideālu piepildīšanu. Romāna "Tikai labu" galvenā varoņa prototips ir Herberta brālis Fricis – skolotājs Užavā pirms Pirmā pasaules kara.
Uzticība dzimtajai pusei – Ventspilij un tās novadam – gan literārajā darbībā, gan meklējot un vācot ziņas par savas puses kultūras darbiniekiem dažādos gadsimtos, – tā ir noslēpumu atslēga tam, kāpēc šodien Dorbi atceras Piltenē, Zlēkās, Puzē, Zūrās un citviet.
Savā garajā mūžā rakstnieks kolekcionēja dažādus priekšmetus. Tos viņš saucis par senču putekļiem. Tā arī mājas Ventspilī, kurās rakstnieks dzīvoja, ieguvušas savu nosaukumu „Senču putekļi”. 1989. gada 19. maijā tajā atklāja H. Dorbes memoriālo muzeju.
Uzdevums
Lai atrastu slēpni, Tev čekerī jāievada skaitlis, kuru redzēsi uz muzeja vējrāža.
Task
To find the cache, seek for museum of Herberts Dorbe in Ventspils and enter the number seen on the wind vane in the checker
You can validate your puzzle solution with certitude.