Pērkons.
Tā bija viena no 1980. gadu populārākajām un skandalozākajām grupām Latvijā, tās darbība padomju laikā tika divreiz aizliegta. 1985. gadā pēc “Pērkona” koncerta Ogrē jaunieši izdemolēja divus vilciena vagonus. Grupa tika aizliegta, grupas vadītājam Jurim Kulakovam ieteikts emigrēt, bet pret septiņiem jauniešiem notika paraugprāva. Cik lielu naudas summu tiesa piesprieda nomaksāt jauniešiem par labu Baltijas dzelzceļa depo. ( Precīzi rubļus un kapeikas!!! Komatu neņemot vērā, iegūst sešciparu skaitli. )Vērtība A
Jumprava.
Viena no visu laiku populārākajām latviešu grupām. Grupa izveidojās 1984. gadā kā parasts vokāli instrumentālais ansamblis, kurā bija arī sieviešu vokāls. Pēc dažādām sastāva maiņām grupas sastāvā palika Ainārs Ašmanis, Māris Jurjāns, Hermanis Kaminskis, Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Aigars Grāvers un grupu nosauca par “Jumpravu”. Grupa spēlē melodisku popmūziku un dziesmas “Par rozēm” un “Mākonis” iekļūst “Mikrofona” aptaujas desmitniekā. Vēlāk grupas mūzika paliek aizvien elektroniskāka, agresīvāka un uz roku tendēta. Grupu pameta Jurjāns un Kaminskis. Grupai pievienojās Aigars Krēsla un Aigars Grauba, kurš jau bija pieteicis sevi kā komponists ar dziesmu “Tukšums” (“Sapnis Ziemā”). Līdz ar Graubas atnākšanu tika totāli manīts grupas imidžs. Melnas ādas drēbes, agresīva uzvedība. 1986. gadā koncertā Liepājas “Pūt vējiņi” estrādē skatītājos tika iemesta kontroles tumba (butaforija). Nebijis gadījums Padomju Latvijā. Radās dziesmas “Mēnesgaismas iedegums”, “Sprādze”, “Prom no pilsētas”, ”Upe”. Grupā brieda konflikts starp Aigaru Grāveru un Ingusu Ulmani. 1987. gadā grupu atstāja Ulmanis un, solidarizējoties ar viņu, arī Voitišķis. Atlikušie dalībnieki nolēma turpināt darīt to, kas viņiem patika vislabāk, tas ir, spēlēt elektronisku mūziku. Ģitāras tika pilnībā nomainītas ar sintezatoriem. Radās hīti “Ziemeļmeita”, ”Vēlreiz” u.c.
Jautājumi aptver visu grupas daiļradi, ne tikai 80. gadus.
Kādā no videoklipiem grupas dalībnieks izkāpj no zilas kravas mašīnas. Automašīnas valsts reģistrācijas numurs? Vērtība B
Kādā videoklipā redzami skati no 1991. gada barikādēm. Klipā redzami arī avīžu izgriezumi ar četriem zīmīgiem gadaskaitļiem. Kādi tie ir? Saskaitiet visus skaitļus. Vērtība C
Vienā videoklipā tiek parodēta čekistu darbošanās PSRS. Klipā Grauba cietumnieku drēbēs iznāk no kādas mājas pagalma. Kāds ir mājas nummurs? Vērtība D
Kādā no videoklipiem varoņus atveido populāri Latvijas mūziķi. Klipa sākumā virs varoņu galvām redzami gaismas ķermeņi. Cik to ir?Vērtība E
NSRD.
“NSRD” jeb “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca” ir latviešu eksperimentālās mūzikas grupa, kuru 1982. gadā nodibināja Hardijs Lediņš kopā ar Juri Boiko. Viena no savdabīgākajām latviešu grupām. Ierakstos ir piedalījušies arī daudzi pazīstami un ne tik pazīstami mākslinieki. “NSRD” veidojuši dažādas performances un akcijas, kas tajā laikā Latvijā bija jaunums. Iesākumā “NSRD” muzikālais stils bija kaut kas no new wave un disco maisījuma. Vairākas dziesmas kļuva arī par diskotēku hitiem. Viena no tādām bija dziesma “Ciku caku caurā tumba”. Kurā gadā izdots lenšu magnetoalbūms ar šo dziesmu?Vērtība F
Būsim pazīstami.
Katrs, kurš astoņdesmitajos interesējās par rietumu popmūziku, atceras radio raidījumu “Būsim pazīstami”. Par rietumu popmūziku nebija absolūti nekādas informācijas. Tik, cik viena dziesma TV raidījuma “Varavīksne” beigās un radio raidījums “Būsim pazīstami”. Raidījumu vadīja topošais bērnu ārsts Arvīds Mūrnieks. 1981. gada nogalē Raimonds Pauls, toreizējais Latvijas Radio mūzikas redakcijas galvenais redaktors, ierosināja Arvīdam veidot mūzikas programmu, kurā informētu arī par pašmāju jaunumiem. Tā tapa pārraide ''Būsim pazīstami'', kas divus gadu desmitus skanēja Latvijas Radio. Raidījuma popularitāte jauniešu vidū bija fenomenāla. Raidījuma skanēšanas laikā tika pārtraukti visi darbi un izklaides. Raidījums tika rakstīts magnetofona lentēs, konspektēts kladēs. Kā raidījuma pielikums radās atsevišķs raidījums “Būsim pazīstami atbalsis”. Stundu garš raidījums UI frekvencē stereo formātā tikai mūzika. Bija paredzēts mūzikas ierakstīšanai magnetafona lentēs vai kasetēs. Pēc 45 min. skanēšanas atskanēja leģendārā Mūrnieka frāze: “Stop. Pauze lentes maiņai”.
“Būsim pazīstami” veica arī vietējā TOP veidotāja funkcijas. Katru mēnesi klausītāji sūtīja vēstules (reālas papīra vēstules) un izvēlējās labākās dziesmas. Sezonas noslēgumā bijā lielā aptauja par visas sezonas populārākajām dziesmām.
Kurā vietā 84. – 85. gada sezonas aptaujā ierindojās “Philip Oakey & Giorgio Moroder” dziesma “Together in Electric Dreams”?Vērtība G
Mikrofons.
"Mikrofona" raidījums radio sāka skanēt 1965. gadā. Bet jau 1968. gadā tika sarīkota pirmā dziesmu aptauja. “Mikrofona” aptauja bija Latvijā notiekošs dziesmu konkurss, kurā klausītāju un skatītāju balsojumā noteica gada populārāko latviešu dziesmu. Aptauja notika katru gadu no 1968. gada līdz 1994. gadam, izņemot laika posmā no 1972. līdz 1975. gadam, kā arī 1983. gadā. No komponistiem visvairāk uzvaru konkursā uzvarēja Raimonda Paula dziesmas (11 reizes), no dziedātājām visvairāk uzvaru tika Mirdzai Zīverei (4), bet no grupām – Jumpravai (2 reizes).
Raidījuma izveidotājs Gunārs Jākobsons un ilggadējā vadītāja Lia Guļevska ir sarakstījuši grāmatu “Tikai dziesma nenosalst. Mikrofons – Latvijas fenomens”
Lia Guļevska: “Grāmata par „Mikrofonu” nav tikai grāmata par Latvijas radio populārāko raidījumu, tā leģendārajām dziesmu aptaujām un šīs programmas veidotājiem. Grāmata ir par mums visiem. Neatkarīgi no tā, kur katrs atradās - radio studijā vai savā mājā pie radiouztvērēja. Jo "Mikrofons" runāja par visu un ar visiem. Slēgtajā laikā mēs runājām zemtekstos un līdzībās, un cilvēki visu saprata. Tumšajos rudeņos, kad aiz loga pūta nemīlīgi vēji, cilvēki ieslēdza radioaparātu un, klausoties "Mikrofonu", jutās vienoti. Dziesmās, sajūtās, savos sapņos par brīvību.”
1980. gada “Mikrofona” aptaujas noslēguma koncerts pirmo reizi notika Rīgas sporta pilī, to filmēja televīzija, tāpat kā visus turpmākos noslēguma koncertus.
Tāpat 1980. gadā pirmo reizi skaņuplašu firma “Melodija” izdeva skaņuplati ar populārākajām aptaujas dziesmām. Kāds ir skaņuplates “Mikrofons – 80” kataloga numurs? (astoņciparu skaitlis) Vērtība H
Juris Lapinskis.
Leģendāra personība visā PSRS. Pirmais mūzikas pirāts Latvijā. No 1958. gada nodarbojās ar mūzikas pavairošanu. Iesākumā mūzika rakstīta no radio, vēlāk jau noorganizēta vesela sistēma skaņuplašu ievešanai PSRS. Lapinskis ir arī talantīgs inženieris un nemitīgi uzlaboja savu ierakstu kvalitāti. Tika izmantoti tam laikam unikāli risinājumi, kā skaņuplašu apstrāde ar speciāliem šķidrumiem, dolby B trokšņu slāpēšana. Paštaisīti, pārtaisīti magnetofoni u.t.t. Nenoliedzami, tajā laikā Lapinska ieraksti bija viskvalitatīvākie Latvijā. Būtiska ieraksta sastāvdaļa bija dziesmu saraksts jeb trackliste. Laikā, kad visu tipogrāfiju iekārtas bija stingrā drošības iestāžu uzskaitē, Lapinska tiražētie saraksti bija īpaši vērtīgi. Šodien tas liekas pat mazliet smieklīgi, bet tajā laikā vērtība bija pat informācijai saraksta beigās - music by, produced by, EMI Records Nr 5486325. No Lapinska ierakstiem tālāk mūziku tiražēja jau visā plašajā PSRS. Viena tāda vieta bija arī Kurzemē - Kuldīgas skaņu ierakstu studija. Tur varēja apbrīnot tajā laikā nesasniedzamos brīnumus - magnetofonus AKAI, Olimp 005 un pirmo reizi redzēt, kā notiek CD atskaņotāja programmēšana :)
Astoņdesmito gadu sākumā Lapinska darbība bija kļuvusi tik apjomīga, ka par to sāka interesēties valdība. Lapinski tiesāja par PSRS ekonomisko pamatu graušanu. Cik ilgu laiku Lapinskis pavadīja Centrālcietumā? Vērtība I
Hints – informāciju var atrast dažādos avotos. Var skatīties filmas, klausīties radio ierakstus un lasīt drukāto presi. Visa informācija pieejama arī internetā.
Saskaitiet visas vērtības. Iegūsiet skaitli xxxxxxxx. To ievadiet čekerī.
You can validate your puzzle solution with certitude.