Stendes multi.
Šis ir vēl viens mēģinājums Stendē iedzīvināt slēpni. Līdz šim vairāki autori mēģinājuši to darīt, diemžēl slēpņi ir ņēmuši bēdīgu galu. Varbūt šoreiz būs citādi. Lai veicas!
Ciemats pie stacijas „Stende” sācis veidoties ap 1897.gadu, sakarā ar Ventspils – Ribinskas dzelzceļa būvi. Dzelzceļa stacija nosaukumu guva no netālās Stendes (Dižstendes) muižas, savukārt no dzelzceļa stacijas savu vārdu ieguva Stendes pilsēta.
1935.gadā Stendes ciemā bijuši 719 iedzīvotāji, no tiem 96% latvieši.
No 1946.gada Stende ir strādnieku ciemats, no 1949.gada – pilsētciemats. Stende pilsētas statusu ieguva 1991.gada 14.novembrī.
Piedāvājam apskatīt šo tehnisko pilsētu, kuras attīstību lielākoties noteicis dzelzceļš. Šeit nav vēsturisku muižu vai senu parku, tomēr pilsēta ir sakopta un Stendei ir pāris apskates vērtu vietu. Lai iegūtu gala koordinātes, iesakām tās apmeklēt, lai arī daļu no vērtībām iespējams sameklēt internetā.
Jums jāatrod trūkstošās gala koordināšu vērtības:
N 57°09.(A-8)(B-11)(C+1)
E 022°32.(D-10)(E-3)F
Stendes pamatskola. 1913.gadā Stendē tika dibināta cara valdības divklasīga elementārskola. Mācības notika krievu valodā, izņemot latviešu valodu un ticības mācību. Skolas apmeklēšana bija bezmaksas. 1918.gadā Stendes mācītājs atvēra pirmmācības skolu Stendes Renču ciemā un nosauca to par Renču ciema pamatskolu. Jauno (patreizējo) skolas celtni, atklāja un iesvētīja 1934.gadā. Šajā sešgadīgajā pamatskolā mācījās 172 skolēni, strādāja seši skolotāji un skolas pārzinis. Pirms otrā pasaules kara skolā aktīvi darbojās mazpulcēni.
Sākoties padomju okupācijai skolā darbojās arī krievu plūsmas klases. Skola pārdzīvojusi tos pašus notikumus un pārmaiņas, ko visa mūsu valsts.
A Cik krāsainu putnu būru varat saskaitīt pie saimniecības ēkas vienas sienas (ielas pusē)?
Saules pulkstenis. Šis saules pulkstenis rāda Stendes vietējo laiku – t.i. tādu laiku, kādu lietoja pirms tika ieviestas standartizētās laika joslas. Saskaņā ar vietējo laiku pusdienas vidus vienmēr ir plkst. 12.00. Dienas vidus sadala divās vienādās daļās laiku, kad spīd Saule. Periodā no 20.marta un līdz 22.septembrim riteņa ass ēnu ir iespējams nolasīt uz riteņa augšējās ciparnīcas, bet ziemas periodā – uz riteņa apakšējās ciparnīcas.
B Kurā datumā ir atklāts saules pulkstenis?
Dzelzceļa stacija un Piemiņas akmens. Stendes dzelzceļa stacija atvērta 1901. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas Ventspils - Zilupe atklāšanu. Stacija atrodas posmā Ventspils - Tukums. Pirms Pirmā pasaules kara būvētā stacijas ēka nebija saglabājusies, tādēļ 1923. gadā pēc arhitekta A.Medlingera projekta uzbūvēja jaunu stacijas ēku gan šaursliežu, gan platsliežu dzelzceļa apkalpošanai. Stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām.
Stendē pie dzelzceļa stacijas atrodas politiski represēto piemiņas akmens, kas nesen atjaunots, izveidojot labiekārtotu piemiņas vietu 1941.gada 14.jūnija masu deportācijām. No šīs vietas uz Sibīriju piespiedu kārtā nācās doties iedzīvotājiem no Dundagas, Kandavas, Talsu un Kuldīgas apkārtnes. Piemiņas vietu izveidoja Latvijas tautas frontes Stendes nodaļas biedri un atbalstītāji par iedzīvotāju ziedojumiem.
C Zem vārdiem „Dzimtene, tavi mēs vienmēr” ir gada skaitlis. Kāds ir tā pēdējais cipars?
Karoga laukums. Karoga laukums ir simbols Latvijas Tautas Frontes dibināšanai Stendē un Latvijas neatkarības atjaunošanai. Karoga laukums izveidots jau 1989. gadā, kad iedzīvotāji šajā vietā uzdrošinājās pacelt Latvijas valsts karogu. Laukums atjaunots 2008. gadā, ieguldot tajā daļu no novadu apvienošanai piešķirtajiem līdzekļiem.
D Kurā datumā ir stādīta Kārļa Draviņa egle?
Stendes brīvdabas estrāde. Tās projekts tika apstiprināts jau 2008. gadā, bet līdz projekta īstenošanai, kā tas mēdz gadīties, pagāja ilgs laiks – projekts paspēja novecot, to nācās aktualizēt, tad radās diskusijas par estrādes atrašanās vietu, visbeidzot bija nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, jo cenas cēlušās. Bet par laimi, visas grūtības jau aiz muguras un Stendei ir sava brīvdabas estrāde, skaista.
E Ciparu summa uz kvartālu plāksnes?
Stendes rododendru parks un Indriķa hronikas taka . Stendes iedzīvotāji savai pilsētai Latvijas simtgadē uzdāvināja rododendru parku. Stendenieki Lielajā talkā galvenās ielas malā iestādīja 145 rododendru stādus, izveidojot 21 dobi. Jau pirmajā gadā daži no stādiem priecēja pilsētniekus un viesus ar ziediem. Protams stādījumi ir pavisam jauni un savu krāšņumu pilnībā parādīs tikai pēc daudziem gadiem, tomēr jau tagad rododendru ziedēšanas laikā te ir patīkami pastaigāt. Un to arī pilsētnieki dara, it sevišķi nūjotāji un skrējēji, jo gar parku iet Indriķa hronikas taka, kas tālāk aizvijas Stendes mežos. Varam arī pačukstēt, ka, lai atrastu gala slēpni jums būs jādodas pastaigā pa šo taku.
F Cik cilvēku ir stādījuši 19. dobi?
