(LAT) Šis slēpnis ietilpst slēpņu sērijā “Ludzas cilvēki”. Slēpnis veltīts latviešu izcelsmes padomju militārajam darbiniekam Ivanam Strodam. Slēpnis ir PET konteineris, kurā ievietota viesu grāmata. (BYOP)
(ENG) This cache belongs to the series of geocaches “People of Ludza”. The cache is dedicated to Soviet military official Ivan Strod. The cache is a PET container containing a guestbook. (BYOP)
(LAT)
Ivans Strods, arī Jānis Strods (1894-1938) bija Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
Dzimis 1894. gada 10. aprīlī Ludzā feldšera Jēkaba Stroda ģimenē. Mācījās Ludzas draudzes skolā un trīsgadīgajā pilsētas skolā. Piedalījās Pirmā pasaules karā Rietumu un Ziemeļu frontēs 11. Somijas pulka sastāvā (1914-1916). Tika divas reizes ievainots, par drošsirdību kaujās viņu apbalvoja ar Svētā Jura krusta visām četrām šķirām. Kara beigas sagaidīja 81. rezerves pulkā Erevānā praporščika pakāpē.
Pēc Oktobra revolūcijas iestājās Sarkanajā armijā un piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kur krita gūstā un no 1918. gada novembra līdz 1919. gada decembrim bija ieslodzīts Oļokminskas cietumā Jakutijā.
Pēc atbrīvošanas 1920. gadā tika iecelts par Tālo Austrumu Republikas Tautas revolucionārās armijas jātnieku vienības komandieri, 1921. gadā paaugstināts par bataljona komandieri un pulka komandiera palīgu.
No 1921. gada decembra līdz 1922. gada martam Strods piedalījās 2800 km garā ziemas karagājienā no Irkutskas līdz Jakutskai, lai apspspiestu pretpadomju sacelšanos Jakutijā. 1922. gada februārī un martā viņa vadītā kavalērijas vienība uzvarēja ģenerāļa A. Pepeļajeva (Пепеляев) karaspēku tagadējā Amgas ulusā. 1923. gada decembrī I. Strods sakāva D. Donskoja vadīto partizānu vienību Irkutskas guberņā. Par piedalīšanos Krievijas Pilsoņu kara kaujās viņš saņēma trīs Sarkanā karoga ordeņus.
Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā pabeidza Sarkanās Armijas augstāko virsnieku kursus «Выстрел» ("Šāviens") un iestājās VK(b)P (1927). 1927. gadā Strodu veselības stāvokļa dēļ demobilizēja un nosūtīja strādāt uz Tomskas OSOAVIAHIM (PSRS civilās aizsardzības organizācijas) nodaļu. Sarakstīja divus atmiņu krājumus, kas izdoti 1933. gadā un pēc nāves 1961. gadā.
Lielā terora laikā viņu 1937. gada 4. februārī apcietināja un ieslodzīja Maskavas NKVD cietumā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1937. gada 19. augustā Strodam "par piedalīšanos pretpadomju teroristiskā organizācijā" piesprieda nāvessodu, ko izpildīja tajā pašā dienā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā un apglabāts masu kapā. Pēc citiem datiem nāvessods izpildīts 1938. gada 4. februārī.
(ENG)
Ivan Yakovlevich Strod (Latvian: Jānis Strods, Russian: Иван Яковлевич Строд) (April 10, 1894 – February 4, 1938) was a Red Army officer during the Russian Civil War in the Russian Far East from 1918 to 1923.
Ivan Strod was born in Ludza. He participated in World War I and served in the army of the Russian Empire. Ivan Strod volunteered the Red Army in 1918 fighting against the White Army in Siberia. From November 1918 to December 1919 he was in the Olyokminsk prison. After the release, Ivan Strod headed the Volunteer Revolutionary Detachment. In October 1920 he was a commander of a cavalry detachment of the People's Revolutionary Army of the Far Eastern Republic.
He was in charge of defeating the White general Anatoly Pepelyayev during the Yakut Revolt. Ivan Strod was awarded with three Orders of the Red Flag. In 1927 he was retired because of his health state. Ivan Strod worked for Osoaviakhim works in Tomsk. He was executed during the Stalin’s Great Purge in 1938.