Izbūvēti 4 mezonīni, 4 skursteņi. Parādes durvis aptvēra portāls, balstīts uz 4 apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Ap 1720. gadu sākta jauna pārbūve. Šajā pārbūvē izveidotā pils (daļa no tagadējās) ir ļoti līdzīga Frīdrihšteinas un Donhofštates pilīm Vācijā un Kornvihdas pilij Polijā Olšteinas vojevodistē un šo piļu īpašnieki ir Bēru radinieki, bet arhitekti - Žans de Boots un Džons Kollass, tad varētu domāt, ka viens no viņiem vai pat abi piedalījušies arī Popes pils pārbūvē. Pārbūves rezultātā pilī bijušas šādas telpas: halle, galerija, parka zāle, biljarda zāle, gleznu zāle, zaļā istaba, kungu istaba, lauksaimniecības istaba, biblioteka, mūzikas istaba. Bez tam pilī bijušas vairākas guļamistabas un palīgtelpas. Pēc 1840.gada pārbūves pils iegūst savu tagadējo izskatu. No 16. gadsimta otrās puses līdz 1920. gadam muiža pieder fon Bēru dzimtai (v. Behr). Pirmais tās īpašnieks ir Johans Bērs (Johann Behr), bet pēdējais barons Georgs fon Bērs (Baron Georg v. Behr). Pēc 1920. gada kungu mājā izvietota skola, kur pašlaik ir Popes pamatskola.