Dzirkaļu pilskalns.
Dzirkaļu pilskalns atrodas Jēkabpils rajona Kūku pagastā pusotra km uz DR no Kūku stacijas pie Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa stacijas. No pilskalna uz dienvidiem turpinās kalnājs, atdalīts ar plašu purvainu ieleju. Purvs izcēlies kādreizējam ezeram aizaugot.
Senais nocietinājums ierīkots kādā kalna atzarā, kas krauji izbeidzas pret purvaino zemieni. Pilskalna plakumam ir aptuveni 7 m liels kritums. Ziemeļu nogāze, kas vērsta pret purvaino zemieni ir 14 m augsta, papildus nocietināta ar terasi. No dienvidu puses pilskalns norobežots ar dziļu pārrāvuma grāvi un ap pusotru metru augstu mākslīgi uzbērtu valni, kas vēl ar vienu grāvi atdalīts no pilskalna plakuma.
Dzirkaļu pilskalns nav minēts agrajos Latvijas pilskalnu reģistros.
Dzirkaļu pilskalna aprakstu un uzmērījumu 1928.g. publicēja E.Brastiņš. Viņam stāstīja, ka agrāk pilskalnā bija atrasti dzelzs šķēpi un skriemeļi. E.Šnores monogrāfijā par Asotes pilskalnu, minēts arī Dzirkaļu pilskalns. Tā kā pēdējā nejauši bija atrastas dažas dzelzs lauskass, pilskalna datējums un piederība Asotes agrā feodālisma laika pilsnovadam iezīmēta visai atturīgi. 1980.g.pilskalnā zem izgāzta koka saknēm tika atrastas trauku lauskas, no kurām lielākā daļa ir ar apmestu virsmu. Atrastas arī māla vērpjamās vārpstiņas skriemelis.
Šie atradumi glabājas Latvijas Vēstures muzejā Arheoloģijas nodaļā. Inv.Nr.12488:1-2 datējami ar vidējo dzelzs laikmetu vai pat agrāku laiku.
Ziņas par pilskalnu sniedza arī tuvējo pilskalnu iedzīvotājs Kaļķis.
“Kādreiz kalna galā esot bijis caurums, pa kuru laiduši auklā iekārtu “plošku”, bet tā nodzisusi, jo apakšā neesot bijis gaisa. Vietējie iedzīvotāji stāstījuši, ka kalnā esot aprakts ļoti daudz naudas, ar vienu zirga vezumu to nemaz nevarētu izvest. Saimnieka audžudēls kādreiz kalnā atradis akmens cirvjus, “āmuru”, akmens “šporu”ar tādu kā caurumiņu vidū un tādu kā asumu “šporas” malā. Puika atradis arī 3 akmens ripas, kas bijušas tik lielas, kā tagadējais šķīvjlemesis. Puika ripas laidis no kalna, jo tās esot labi ripojušas. Vēlāk no Rīgas pieminekļu valdes esot ar motociklu atbraukuši 3 cilvēki, kas šīs ripas atprasījuši. Par ripām bija uzzinājuši Sūnu skolā, kur bija nodotas agrāk atrastās senlietas.Uz vietas Rīgas kungi saimnieka acu priekšā ripas. esot sasituši un tur iekšā bijis zelts. Pēc gada visi trīs kungi bija atbraukuši vēlreiz un taujājuši pēc trešās ripas, bet saimnieks esot atteicis:” Ja būtu atrasta trešā ripa, vai tad es tik nabagi dzīvotu!”. Tas tika sastādīts 1979.g.5.novembrī.
Ar teikām apvīts arī kāds avots Dzirkaļu pilskalna tuvumā. Šajā avotā esot nogremdēta naudas muca, kuru varot izdabūt ārā tikai tad, ja ap avotu trīs reizes apved baltu vērsi.
Reiz Dzirkaļu sādžinieki nolēmuši naudu no avota izdabūt, aizņēmušies tuvējos ciemos baltu vērsi un veduši ap avotu. Pirmo reizi apveduši – nekas, otro reizi – parādījušies vilki. Kā trešo reizi veduši – tā vilki lopam metušies virsū un sākuši to plēst. Dzirkalieši aizlienēto vērsi nav ļāvuši vilkiem saplosīt, tāpēc naudas muca tikai pacēlās , bet tūdaļ arī ievēlusies avotā iekšā. Tikai stīpa avota malā vien palikusi, kas mucai veļoties nokritusi.
Pilskalna rietumos esošo kalnu dēvē par Baznīcas kalnu. Iespējams, ka te ir arī senā Dzirkaļu pilskalna iedzīvotāju kulta vieta
Jautājums par laiku, kad pilskalns ticis apdzīvots, nav vēl pilnībā noskaidrots. Var pieņemt, ka pilskalns attiecas uz mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti.
Ne viena vien Latvijas senā pilskalna tuvumā sastopams vietvārds “Dzirkaļi” vai tam līdzīgs nosaukums. Varbūt tas skaidrojams ar to, ka pilskalnos kā amatniecības centros izgatavoja arī rokas dzirnavu akmeņus, kas Latvijā ieviesās ar m.ē.11.gs. Amatniekus, dzirnakmeņu izgatavotājus, sauca par dzirkaļiem, no tā arī izcēlās “Dzirkaļu” nosaukums.
http://traveltalisman.lv/lat/stasti-un-galerijas/stasti/48951/tag/V%C4%ABne/
FTF: Roleekstooz STF: BuZZbKa TTF: DoctorZG