TĪRELIS - paliels purvs ar sīkiem, retiem kokiem © Latviešu valodas vārdnīca,1987.
Kaderu tīrelis atrodas gan Rendas, gan Rumbas pagastā, caur to iet robežlīnija, tā kopējā platība ir 92 ha un ir aprēķināts, ka šeit ir atrodami 1,452 milj. m³ kūdras. Tas ir klasisks augstais jeb sūnu purvs, kur raksturīga koku suga ir parastā priede. Nelabvēlīgo augšanas apstākļu dēļ priedes ir 1 - 3 metru augstas un ļoti zarainas. Tomēr šīs priedes, kaut arī nelielas, var sasniegt 100 - 300 gadu lielu vecumu. Visbiežāk sastopamie augi un arī galvenie kūdras veidotāji augstajos purvos ir dažādu sugu sfagni. Tipiski sūnu purvu iemītnieki ir arī makstainā spilve, dzērvenes, purva šeihcērija un polijlapu andromeda, virši, apaļlapu rasene, tuvāk malām arī purva vaivariņi.
Augstie jeb sūnu purvi parasti veidojas no zāļu un pārejas purviem. Laika gaitā zemajā vai zāļu purvā kūdra krājas un krājas, tās slānis pamazām kļūst aizvien biezāks un biezāks. Augi, kas uz tā aug, pamazām paceļas aizvien augstāk, jo aizvien biezāks kļūst kūdras slānis zem tiem. Pamazām šī kūdra nosprosto augu saikni ar minerālvielas saturošajiem gruntsūdeņiem, un šie ūdeņi vairs netiek cauri kūdrai līdz augiem. Vienlaicīgi samazinās arī virszemes noteces ūdeņu piekļūšana purvam, jo kūdras slānis ir aizpildījis visu ieplaku un pat pacēlies virs tās. Augstā jeb sūnu purva augu sega bieži barojas tikai no nokrišņu ūdeņiem. Mitrā klimatā sfagni strauji aug un visa purva virsma paceļas pār apkārtni. Purva centrālā daļa paceļas straujāk, jo sfagni te saņem visu nokrišņu ūdeni, bet gar purva malām ūdens straujāk aiztek. Tādēļ dažreiz sūnu purva virsa atgādina kupolu vai lēcu. Tā veidojas augstais jeb sūnu purvs, ko sauc arī par lietus purvu, jo tajā aug galvenokārt sfagnu sūnas un purvs ūdeni saņem tikai no atmosfēras nokrišņiem. Turklāt tā kā purva centrālā daļa ir paaugstināta, nokrišņi notek pa purva virsmu uz purva malām.