Sarkanbārdis bija visvarenākais un visbiedējošākais pirāts visā Daugavas ielejā. Runā, ka viņa uzbrukumus un laupīšanas šajā plašajā upē nespēja pārspēt neviens. Viņam piederēja neizmērojami daudz zelta un dārglietu, visapjomīgākie dārgumi kādus pasaule jebkad redzējusi. Kā jau prasmīgs pirāts Sarkanbārdis neuzticējas nevienam un vienmēr turēja savus dārgumus sev zem kājām savā kuģa milzīgajā dārgumu krātuvē.
Reiz viņš dzirdēja runas par dārgumiem, kuri atrodas uz kāda kuģa tālu prom Daugavas ielejā. Tas bija patiesi varens kuģis, nopietni bruņots, bet neviens tā neizbaudija aplaupīt tik lielus kuģus un pēctam tos nogremdēt kā Sarkanbārdis, kaut vai viņš jau bija tik bagāts, ka būtu nepieciešāmi vairāki mūži, lai kāds spētu izmantot visas bagātības.
Tad nu pirāti rūpīgi izplānoja uzbrukumu atklātajos ūdeņos. Kā jau vienmēr iekarošana bija veiksmīga un dārgumus ātri vien tika nesti uz Sarkanbārža kuģi. Šie bija tiešām iespaidīgi krājumi, gandrīz tik lieli kā viņa paša un viņš to vien darīja kā berzēja rokas iztēlojoties, kā aug viņa bagātības.
Kad visi dārgumi bija pārkrauti viņi pretinieku kuģi nogremdēja un gatavojās varenam mielastam, lai nosvinētu uzvaru. Dzīrēs līksmojot pirāti ātri vien piedzērās un nepamanija, ka pašu kuģis lēnām grimst, izrādijās, ka kuģis vairs nevarēja noturēties virs ūdens ar visu savu dārgumu kravu.
Kamēr viņi apjauta, kas ir noticis neko vairs nevarēja glābt. Pirātu kuģis nogrima plašajos Daugavas ūdeņos paraujot līdzi visu apkalpi ar pašu Sarkanbārdi priekšgalā. Baumo, ka Sarkanbārža dārgumi tur guļ vēl šodien!
Sarkanbārdis patiešām bija viens īsts Valdlauču pirāts! Viss, kas atlicis no varenā Sarkanbārža ir šī nelielā piemiņas vieta. To vai šī leģenda ir mīts vai fakts katrs izlems pats!
