Vai tikai sakritība ? Nedomāju vis.
Industrializācija šeit sit augstu vilni, taču gadu gaitā tā ir satuvinājusies ar civilizāciju un roku rokā turpina savu ceļu pretī jaunai dienai.
Blakus slēpnim kādreiz atradās Rīgas stikla rūpnīca Sarkandaugava, kas dibināta 1888. gadā, kā fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. Līdz pat 1926. gadam rūpnīcā ražoja stikla taru, glāzes un traukus medicīnas vajadzībām. 1926.-1931. gadā uzņēmumā tika uzstādītas nepārtrauktās darbības vannas krāsns un trīs Furko tipa mašīnas loga stikla ražošanai. 1957.-1972. gadā Rīgas stikla rūpnīca Sarkandaugava tika rekonstruēta, tika uzbūvēti šihtas sagatavošanas un logu stiklu ražošanas cehi, mozaīkas apdares plākšņu ražotne. Lielākā daļu uzņēmuma darbībai nepieciešamās izejvielas tika ieviestas no Padomju Savienības, kur tika eksportēta arī lielākā daļa no saražotās produkcijas. Rīgas stikla rūpnīca Sarkandaugava beidza pastāvēt 1999. gadā. Tā atradās Sliežu ielā 6. Rūpnīcai neskaitāmas reizes ir mainījušies arī nosaukumi, 1944.-1945. gadam tā bija Rīgas lokšņu rūpnīca Emolips, 1945.-1947. gads Rīgas lokšņu stikla rūpnīca Sarkandaugava, 1947.-1990. gads Rīgas stikla rūpnīca Sarkandaugava, 1990.-1996. gads Rīgas Valsts stikla rūpnīca Sarkandaugava un no 1996.-1999. gadam Valsts uzņēmums Rīgas Valsts stikla rūpnīca Sarkandaugava.
Sarkandaugavu var dēvēt par savdabīgu vidi, taču tai pavisam noteikti ir savs raksturs, kuru ir gūti saprast bez tās vēstures priekšzināšanām. 19. gadsimta arhitektūras pērles un Padomju laika celtnes redzēt vienuviet var šķist absurdi. Taču, cik unikāli skatīt šo abu laikmetu liecinieces vienuviet, turklāt jauna laikmeta kontekstā!
Lai samazinātu iespēju, ka konteineris tiek izmuglerots, esam pacietīgi un pagaidam kamēr perons atbrīvojas no cilvēkiem vismaz Vecāķu virzienā! Slēpnis nedaudz noslēpies (kā jau tie mēdz darīt) puspamestā vietā. Ar atrašanu problēmām nevajadzētu būt ;)