Pirmo reizi rakstos Tārgale (Thargolae) kā kiligunda kuršu ķēniņa Lamekina Ventavas zemē pieminēta 1230. gadā. 1253. gadā pēc Kurzemes sadalīšanas Tārgali ieguva Livonijas ordenis, un šeit valdīja baronu fon Koskuļu dzimta. Dzimta pieder pie senākajām vācbaltiešu bruņniecības dzimtām Latvijā, kuras pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Dzimtas leģenda vēstī, ka viņu priekšteči ieradušies Līvzemē no Vācijas jau 11.-12. gadsimtā, bet uzvārds Koskuls liecina par tā vietējo līvisko izcelsmi. Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji. Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija daudzas mūsdienu Latvijas teritorijas muižas, tai skaitā arī Tārgales (Tergeln) muižas pils.
Šajā ēkā 1942. gada pavasarī tika ierīkota skola, kura pirms tam atradās dažus kilometrus tālāk – vecajā pagastnamā, kurš tagad nojaukts. 1947. gadā bija septiņgadīgās skolas pirmais izlaidums. Pēc dažiem gadiem tika uzsākta ēkas pārbūve, kas turpinājās līdz 1958. gadam, kad skolā ievilka elektrību. Drīz vien ēku nopostīja ugunsgrēks un skola normāli savu darbu atsāka tikai 1961./1962. mācību gadā. Tā tika pilnībā pārbūvēta un kļuva par skaistu un plašu ēku ar lielu sporta zāli. Skola šeit darbojās līdz 1985. gadam, jo netālu tika uzbūvēta jauna skola.
Vēlāk ēkā iekārtojās kolhoza kantoris. Šobrīd te saimnieko lielākais pagasta lauksaimniecības uzņēmums SIA “Tārgalīte”. Blakus atrodas Tārgales parks - dabas piemineklis - aizsargājamais dendroloģiskais stādījums, kura platība 2,5 ha.