Iestājās rudens, un Aboriešu virsaitim problēmas sāka sagādāt laupītāju uzbrukumi. Tirdzniecības ceļi pa Aivieksti bija pieejami ne vien mierīgajiem Aboriešu cilts brāļiem, bet arī paklīdeņiem un slaistiem, kas nevēlējās strādāt un bija nežēlīgi, cietsirdīgi, kā arī vieglas mantas tīkotāji. No neoficiāliem avotiem virsaitim pieklīda ziņas, ka šie plikdibeņi bija nolūkojuši aplaupīt Aboriešu apmetni Aiviekstes upes krastā. Tad, nu, saime nolēma sagatavot lādi un noglabāt savus dārgumus tālu no ļaužu acīm. Virsaitis ilgi un dikti domāja, kur būtu īstā un drošākā vieta cilts relikvijām. Vienā naktī pie vadoņa sapnī ieradās senču sencis un norādīja lādi nogādāt Aboriešu dzimtas pašā pirmsākumā - savas upes dzīvības dzīslas tuvumā. Sacīts, darīts! Virsaitis ar saviem uzticamākajiem cilts brāļiem devās ceļā gar triju upju krastiem, līdz nonāca dzīvības dzīslas sākumpunktā. Ja arī jūs vēlaties aplūkot šo vietu savām acīm un apskatīt Aboriešu virsaiša dārgumu lādi, tad laipni lūgti!