Nedaudz pirms Augstkalnu pieturas no Rīgas – Daugavpils šosejas pa kreisi atzarojas samērā paliels lauku ceļš, kas pie Paparžu mājām šķērso dzelzceļu. ~ 3km aiz dzelzceļa pa kreisi no ceļa, plašā morēnas līdzenumā, agrākā Muldas purva (tagad pļavas) malā redzams Meļķitāru Muldas akmens.
Saukts arī par Upurakmeni un velna akmeni, atrodas Aizkraukles pagastā. Dižakmeņa augstums – 2,8 m, garums – 4,9 m, platums – 3,7 m, apkārtmērs – 14,5 m, tilpums – 25 m3.
Tas ir daļēji noapaļots, konusveida formas rapakivi granīts. Pašā augšā tam ir muldveida iedobums. Muldas izmēri ir 195x50 cm, dziļums ~20cm. Tas ir lielākais šāda veida iekalums Latvijā. Lai piekļūtu pie muldas, granīta bluķim sānos iecirsti vairāki robi pakāpieniem. Senāk te auguši lieli ozoli un ļaudis ik gadus uz šī Muldakmens ziedojuši pirmā kūluma labību, arī vārpas, sviestu, pienu. Muldā bieži mesta nauda. Arheoloģiskajos pētījumos 1973.g. atklāja, ka ap to ir daudz ogļu no seniem ugunskuriem un dedzis māla klājums. Izrakumi un tautas nostāsti liecina, ka Meļķitāru Muldakmens kā kulta vieta izmantots līdz pat 19.gs vidum. Uzskatījuši, ka ūdens, kurš sakrājies muldā, dziedina. Par ārstēšanos ļaudis metuši muldā sīkas monētiņas. Baronese Anna fon Šulca izsolījusi kādas mājas tam, kas šo akmeni atgādās Aizkraukles muižā pie pils, taču nevienam tas nav bijis pa spēkam.