Apmēram pagājušā gadsimta vidū Cēsīs, vienā no Latvijas lauku pilsētu labākajiem stadioniem, notika sporta biedrības ”Vārpa’’ lauku sporta spēles. Bija uzceltas jaunas tribīnes, bija tam laikam labs tenisīta skrejceļš. Ziemās stadiona vidū bija hokeja laukums, kur spēlēja pat Latvijas mēroga hokeju, apkārt labs ledus celiņš ātrslidošanai, varēja iznomāt slidas, bija karsta tēja un cilvēkiem liels sportot prieks. Un tas viss bez daudzu miljonu rubļu ieguldījumiem, bez domām par grandiozu pasaules mēroga sacensību rīkošanu. Vienkārši jebkurā laikā stadionā cēsnieki un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji varēja brīvi sportot un arī sportoja.
Vairākām jauniešu paaudzēm Cēsu stadions ir bijis kā otrās mājas, kurās pilnveidoties fiziski, rūdīt savu raksturu un gribasspēku. Ne visi ir kļuvuši čempioni sportā, bet dzīvē un darbā gan daudzi sasnieguši labus rezultātus, pateicoties sporta gaitām. (“Stadionam jāatdzimst. Turpat jaunā veidolā”, Druva, 14.03.2007.)
Šobrīd stadions ir nolaists, tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Pašvaldība meklē labāko risinājumu stadiona atjaunošanai un sakārtošanai.