Konteiners ir lock-lock kastīte, kurā atrodas viesu grāmata un zīmulis.
Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā, t.s. Rīgas Jūras vārtos. Tā bija pirmā bāka ar torni, kas tika uzbēvēta Daugavas grīvā.
Pirmsākumos tā atradās šodienas Vecāķu teritorijā, bet, upei mainot savu gultni, XVI gs. bāku uzcēla pie jaunās Daugavas ietekas (Neumünde), kur attēlota jau 1536. gada Rīgas kartē. Pavēli par bākas būvniecību 1582. gadā izdeva Žečpospoļitas (Polijas) karalis Stefans Batorijs.
1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā. 1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru. 1818. gadā 31 m augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas. Bākā bija 2 ugunis - balta zibšņu uguns un zem tās sarkana, nepārtraukta uguns, kas redzama mazākā attālumā, nekā pirmā.
1915. gadā krievu armija b āku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes izbūvēja aptuveni 30 m augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.
1921. gada sākumā tika pabeigta balta dzelzsbetona torņa būve, kuras augstums kopā ar laternu bija 32 m. Tornis apakšējā daļā (līdz 13 m atzīmei) astoņstūra, augstāk apaļš. Iekšējais torņa diametrs 3,25 m. Bākā uzstādīja rotējošu zviedru firmas AGA gaismas aparātu ar acetilēna degli un četrām starmetēju lēcām (1926. gadā tas nomainīts). Uguns augstums bija 33,5 m vjl.
Vērmahts atkāpjoties 1944. gada oktobrī bāku uzspridzināja. 1945. gadā uzbūvēja koka pagaidu torni, bet 1957. gadā - pašreizējo Daugavgrīvas bāku.