Konteiners ir lock-lock kastīte, kurā atrodas viesu grāmata un zīmulis.
Olaines virvju trase „Meža kaķis”
2015. gada augustā apmeklētājiem atvērta Olaines virvju trase „Meža kaķis”. Virvju trases projekta izstrādes pamatā tika ņemti pasakas "Kaķīša dzirnaviņas" motīvi un šķēršļu joslas beidzas ar nobraucienu ar trosi, atgriežoties kaķīša mājiņā. Kārļa Skalbes 1913. gadā uzrakstītā pasaka „Kaķīšu dzirnaviņas” 2014. gada balsojumā, kas notika akcijas „Lielā lasīšana” ietvaros ieguva mīļākās latviešu valodā izdotās grāmatas titulu, pārspējot Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis”, Imanta Ziedoņa “Epifānijas”, Ērika Marijas Remarka “Trīs draugi” un Vladimira Kaijaka “Likteņa līdumnieki”.
Kārlis Skalbe ir dzimis kalēja Jāņa Skalbes (1833-1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Vecpiebalgas "Incēnos", mācījās Veļķu pagastskolā (1887–1890) un Vecpiebalgas draudzes skolā (1890–1896).
Strādāja par laukstrādnieku un rakstveža palīgu līdz 1901. gadam, kad ieguva tautskolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā (1901–1904). 1905. gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā. 1909. gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā. 1911.—1913. gadā atradās apcietinājumā.
Pēc atbrīvošanas un 1. pasaules kara laikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts. 1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs. 1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs, 1942.—1944. gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī.