Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels, pie zvirbuļveidīgo kārtas un žubīšu dzimtas piederošs putns - dziedātājputns. Kā liecina putna latviskie nosaukumi, citu vidū tas izceļas gan ar savu dziedāšanas (jeb pareizāk būtu sacīt - svilpošanas) prasmi, gan ārējo izskatu. Izšķir 10 svilpja pasugas, bet Latvijā mājo Pyrrhula pyrrhula pyrrhula.
Lai arī putniņš ir augumā neliels, svilpim jeb sarkankrūtītim ir drukna un masīva galva bez uzskatāma kakla, kādēļ arī varbūt to angļu valodā dēvē par “bullfinch” jeb “buļļ-žubīti”. Putna augšējā ķermeņa daļa ir pelēka, turpretim “cepurīte”, seja, mazais, līkais, platais knābis un lidspalvas ir melnā krāsā; svilpja rumpis ir balts. Putna spārni lidojumā labi izceļas. Putnu tēviņiem ķermeņa apakšdaļa ir sārtā krāsā, mātītēm un jaunajiem putnēniem - pelēki dzeltenbrūnā.
Neuzmācīgā putniņa dziesma skan līdzīgi aprautu svilpju skaņām.
NB! Nesajaukt ar sarkanrīklīti, kas ir Mušķērāju dzimtas dziedātājputns
Svilpis izplatīts no Rietumeiropas pāri Āzijas mērenā klimata teritorijai līdz pat Kamčatkai. Tādēļ arī putna angliskais nosaukums skan Eirāzijas svilpis. Pārsvarā svilpis ziemo ligzdošanas teritorijā, tomēr vairums tālāk ziemeļos mītošo putnu veic ceļojumus tuvāk dienvidiem. Latvijā svilpis jeb sarkankrūtītis bieži sastopams. Ja ziemā no Latvijas svilpis aizceļo uz dienvidu pusi, šurp savukārt atlido citi svilpji no ziemeļu reģioniem. Ārpus vairošanās sezonas pavasara svilpji neuzturas lielos baros, bet redzami pa pārim vai nelielās grupās.