Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns, kas pieder zaļo vārnu ģintij (Coracias). Zaļās vārnas ligzdo Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos, ziemo Āfrikā, reti sastopamas arī Latvijā. Lai arī latviski šo putnu sauc par vārnu, tas nav radniecīgs vārnu dzimtas (Corvidae) putniem.
Zaļā vārna ir vienīgā suga no zaļvārnu dzimtas, kas ligzdo Eiropā. Tās ligzdošanas izplatības areāls aptver Austrumeiropu, Centrāleiropu, Eiropas dienvidreģionus ap Vidusjūru, Mazāziju, Ziemeļāfriku Vidusjūras piekrastē un Centrālāziju. Zaļā vārna veic ļoti garu migrācijas ceļu uz ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos. Viens no migrācijas ceļiem ved cauri Indijai. Āfrikā tā ziemo 2 nošķirtos reģionos: no Senegāles līdz Kamerūnai un no Etiopijas līdz Kongo un Dienvidāfrikai.
Zaļajai vārnai patīk silts, sauss un atklāts biotops ar reti augošiem kokiem. Tā priekšroku dod zemieņu mežiem, kuros aug ozoli un priedes. Ziemo tā sausajā Āfrikas savannā un krūmājos. Kopumā zaļajai vārnai ir liela populācija: 100 000 - 220 000 putnu Eiropā, kas sastāda 50 - 74% no visām zaļām vārnām. Tomēr pēdējo 15 gadu laikā tās populācija ir samazinājusies par 30%. Eiropas ziemeļu populācijas ir izzudušas visstraujāk, piemēram, Igaunijā 1998. gadā dzīvoja 50 - 100 pāri, bet 2011. gadā vairs netika konstatēta sugas ligzdošana. Lietuvā un Latvijā no dažiem tūkstošiem pāru populācija ir samazinājusies līdz nepilniem 40 pāriem pa abām valstīm 2011. gadā. Krievijas ziemeļos zaļā vārna vairs neligzdo, arī Baltkrievijā un Polijā to skaits samazinās. Tomēr Centrālāzijā tās populācijai samazinājums netiek novērots.