Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, drīzāk otrādi – novada tālākie punkti atrodas „nekurienē jeb pasaules malā”, tai skaitā bebru pārpludinātu strautu, grāvju krastos. Slēpņu vietai ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nav nekādu rēbusu, kas jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka dažus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
Pirmais no tālākajiem austrumu punktiem atrodas grāvja līkumā purvā, šeit arī pienāk otrs grāvis no ZA puses. Grāvis ietek Gravas strautā, strauts savukārt Sustalā, Sustala Ogrē. Piekļūšana slēpnim piemērotāka varētu būt no DR puses: no Jaunvaišļu drupām iet ejams ceļš gar Vaišļu kalnu līdz pat purva malai.