Vecpiebalgas novada robežupes #7 Multi-cache

Slēpņi veidoti kā multislēpņi: vieglāk pieejamās vietās piebraucamu ceļu tuvumā,zem tiltiem,caurtekās vai to tuvumā,jums jāatrod tikai koordinātas, pēc kurām tad jāmeklē paši slēpņi, kas būs jau ievērojami grūtāk sasniedzami, gājienu attālumi no pāris simtiem m līdz dažiem km. Tātad: lai pierakstītos kādā no slēpņiem, dotajās koordinātās jāatrod kastes koordinātas, jāatrod tuvāk piebraucamais ceļš un jādodas pārgājienā uz novada vai pagasta robežu.

Jau kopš seniem laikiem upes un citas ūdens tilpnes kļuvušas par cilšu, novadu, valstiņu un valstu robežām. Papētot karti, pārsteidza, ka ne tikai Latvijas, bet arī Vecpiebalgas novada un pagasta robežas daudzviet iet pa upju, strautu, grāvju gaitu, ezeru krastiem, un vietām tos šķērso Latvijas baltie lielceļi un mazceļi. Tad nu šī sērija veltīta Vecpiebalgas novada un pagasta robežupītēm un grāvjiem – lielākiem un mazākiem, ar nosaukumiem un bez. Slēpņi izvietoti gan uz novada ārējās robežas, gan uz Vecpiebalgas pagasta robežām novada iekšienē. Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, no kuriem aizraujas elpa, drīzāk otrādi – daudzviet robežas atrodas vienkārši „nekurienē jeb pasaules malā”, bebru pārpludinātu upīšu krastos, mežos, purvos. Slēpņu vietām ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nekādi rēbusi nav jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka daudzus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.

1. Meļļupe. Garums 13 km, iztek no Gulbenes ezera (nav nekāda sakara ar Gulbenes pilsētu: ezers atrodas Dzērbenes pagastā Cēsu – Vecpiebalgas ceļa malā) pie Meļļiem, tek cauri Bānūžu ezeram, Ilzes ezeram, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja, līdz ar to Meļļupe ir Gaujas kreisā krasta pieteka.
2. Pīsla. Pēc upes.lv ziņām Pīsla ir pirmā lielākā Gaujas pieteka, garums 13 km, kritums 34 m, vidējais kritums 2,6 m/km, sākas Daktas kalnā, izteka atrodas 220 m v.j.l., baseins 53 km², notece 0,019 km³. Slēpņa vietā upe taisnota, novada robeža iet pa upi no DR puses un tālāk pa grāvi, kas pietek no ZR puses, bet pa upi ZA virzienā iet Kaives un Taurenes pagastu robeža.