Jau kopš seniem laikiem upes un citas ūdens tilpnes kļuvušas par cilšu, novadu, valstiņu un valstu robežām. Papētot karti, pārsteidza, ka ne tikai Latvijas, bet arī Vecpiebalgas novada un pagasta robežas daudzviet iet pa upju, strautu, grāvju gaitu, ezeru krastiem, un vietām tos šķērso Latvijas baltie lielceļi un mazceļi. Tad nu šī sērija veltīta Vecpiebalgas novada un pagasta robežupītēm un grāvjiem – lielākiem un mazākiem, ar nosaukumiem un bez. Slēpņi izvietoti gan uz novada ārējās robežas, gan uz Vecpiebalgas pagasta robežām novada iekšienē. Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, no kuriem aizraujas elpa, drīzāk otrādi – daudzviet robežas atrodas vienkārši „nekurienē jeb pasaules malā”, bebru pārpludinātu upīšu krastos, mežos, purvos. Slēpņu vietām ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nekādi rēbusi nav jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka daudzus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
- Liedes strauts (Liedīte, Liedes grāvis). Vecpiebalgas novada robežupe gandrīz visā tā garumā. Strauts tek cauri vai garām diviem maziem ezeriņiem, kuri saucas Aklie ezeri. Liedes strauts ietek Gravas strautā, tas savukārt Sustalā un Sustala Ogrē. Nezinu, vai pavasara palos būs iespējams tikt pie koordinātām, bet šobrīd pietiek ar parastiem gumijniekiem. Noteikti vajag lukturi, jāmeklē CD.
- Viļķēnupīte. Līdz šim gan zināju tikai vienu šīs upītes nosaukumu - Gailīšupīte, kas ierakstīta arī vecajā Jāņa sētas ceļu atlanta, bet jaunākajās Jāņa sētas kartēs upīti sauc par Viļķenupīti. Atradu vēl vienu tās nosaukumu - Tomuļupīte (http://www.ezeri.lv/database/1896/). Gaujas labā krasta pieteka. Lai gan upīte ir robežupe tikai apmēram 600 m garumā un šajā posmā tā nevienu ceļu nešķērso, tomēr slēpni pie tās ieliku, jo tā tek gar manu senču zemi, kuri tās krastos strādājuši un sienu pļāvuši, tai skaitā vecmamma, kura joprojām dzīvo upītes tuvumā, lai gan tajā posmā upīte ir tikai taisns bagarēts grāvis, bet viņa atceras, kā kādreiz tā tecējusi līkumaina pa dabīgo gultni.