Šī ir slēpņa otrā versija. Pateicoties sistemātiskai aizpeldēšanai pa skuju straumi, nu ir izvēlēta cita vieta. Upe gan palikusi tā pati.
Vecslocene, Vēršupīte un Slokas ezers veido vienoto hidroloģisko sistēmu, kas savāc ūdeņus Jūrmalas rietumu daļā starp Ķemeriem un Sloku un novada tos uz Lielupi. Vecslocene, bijusī Slocenes upes lejtece, iztek no Kaņiera ezera un ietek Lielupē. Lielākais dziļums ir tikai 1,1 m, bet vidējais dziļums – 60 cm. Šai apkārtnei raksturīgi, ka virszemē izplūst sēravoti un ieplūst Slokas ezerā, Vecslocenē, Vēršupītē un ar tiem saistītajās ūdenstecēs, grāvjos un ezeros. Par avota īpašībām jau pa gabalu liecina spēcīgā puvušu olu smaka. Sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas: jūras najāda, purva diedzene, dižā aslape un parastā purvmirte, kā arī vairākas citas retas sugas, piemēram, kuprainais ūdenszieds.
Vecslocene ir vēsturiskais Slocenes upes turpinājums. Pa šo gultni kādreiz Slocenes upe plūda tālāk no Valguma un Kaņiera ezeriem uz Slokas ezeru un Lielupi. Veicot Kaņiera ezera nosusināšanas darbus, kuri aizsākti jau Kurzemes hercoga Jēkaba laikā un pabeigti 20.gs. sākumā, tika izrakta jauna gultne – Starpiņupīte, kas Kaņiera ezera un Slocenes ūdeņus novada tieši uz jūru. Vecslocene kā īsta upe vairs nepastāv. Šobrīd Vecslocenes ūdeņu krājumus nodrošina galvenokārt tikai Raganu purva malā izplūstošie avoti, tāpēc vecā gultne pamazām aizaug.