Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur Jūrmalu. Līnija no Torņakalna ir 65 km gara, bet no Rīgas — 68 km.
Dzelzceļa līnija tika atklāta 1877. gada 21. septembrī. Sākotnēji tā savienoja Rīgas staciju un tagadējo Tukums I (kas tolaik saucās Austrumu stacija). Līniju izveidoja Rīgas—Tukuma dzelzceļa sabiedrība. 1891. gadā līniju savā īpašumā ieguva Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, taču jau 1895. gadā tā piederēja valstij. 20. gadsimta sākumā līnija tika pagarināta līdz Ventspilij un šobrīd pēdējā līnijas stacija Tukums II tika izbūvēta 1904. gadā.
Pirmā pasaules kara laikā cieta gan vairākas stacijas, gan 1872. gadā celtais tilts pār Lielupi. Tas tika atjaunots 1922. gadā, tas tika atkārtoti izpostīts otrā pasaules kara laikā. Ar vairākām līnijas stacijām saistās arī traģiski notikumi (Torņakalnu, Tukumu II), no šīm stacijām 1941. un 1949. gadā tika deportēti cilvēki. 1950. gadā posms Rīga—Dubulti bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.
Sloka ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Sloka galapunkts, tajā pietur arī visi maršrutu Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni. Kravu apgrozījums Slokas stacijā ir samērā neliels (daži desmiti tūkstošu tonnu gadā). Pievedceļi uz bijušo Slokas papīrfabriku ir sliktā stāvoklī. Lielākā daļa papīrfabrikas teritorijā bijušo sliežu ceļu ir nojaukti; pastāv pievedceļi uz Slokas naftas bāzi un vairumtirdzniecības bāzi.
Stacija uzbūvēta 1877. gadā reizē ar dzelzceļa līniju. Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pievedceļi uz Slokas papīrfabriku un cementa rūpnīcu uzbūvēti1906. gadā; to apkalpošanai 1911. gadā ierīkots pārmiju centralizācijas postenis. Tā apkalpoja Slokas pilsētas iedzīvotājus, Braņķu un Pavasara ciema zvejniekus, Slokas pagasta un Kurzemes jūrmalas zvejniekciemu iedzīvotājus.