Abavas ieleja tiek uzskatīta par vienu no ainaviski krāšņākajām upju senielejām ar stāvām, gravu saposmotām terasu nogāzēm, kurās daudz kaļķainu un avotainu vietu. Sāngravās atsedzas smilšakmens ieži, kuros izveidojošās alas. Līdzīgi kā citu upju ielejas arī Abavas ieleja ir viens no floristiski bagātiem Latvijas reģioniem ar daudzām, tikai Latvijas rietumu daļai raksturīgajām sugām.
Tajā lielākoties aug lapu koki vai arī jauktu sugu audzes. Ielejā daudz vecu simtgadīgu ozolu, upes krastos – ievas,kārkli un vītoli. Krūmāju malās un mežmalās daudz ābeļu, kas gan nav īstas mežābeles, bet ir mājas ābeļusēklaudži. Terašu nogāzēs galvenokārt sausas (ar nozīmīgām orhideju atradnēm), retāk purvainas vai palieņu pļavas. Ielejā konstatētas 826 paparžaugu un sēklaugu sugas. Abavas ielejai raksturīga egļu – platlapju, priežu un bērzu mežu, kadiķu audžu, pļavu un tīrumu mozaīka.