(LAT)
Jakovs Kuļņevs
Kuļņevi pieder senai dzimtai, kura bija pazīstama jau 15.gs. un vēlāk sadalījusies 3 atzarojumos: Novgorodas, Smoļenskas un Kalugas. Jakovs Kuļņevs ir dzimis Ludzā 1763. gada 25. jūlijā (6.augustā?), kritis kaujā 1812. gada 20.jūlijā (1. augustā?) pie Kļasticiem (mūsdienu Baltkrievijas teritorija). Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai 1772. gadā viņa tēvs Pēteris Kuļņevs kļuva par Ludzas pilsētas galvu.
No 1770. līdz 1785. gadam Jakovs Kuļņevs mācījās Sanktpēterburgas Pirmajā Kadetu korpusā. Piedalījies Krievijas – Turcijas karos (1787.-91., 1810.-11.), T.Kostjuško sacelšanās apspiešanā (t.s. Polijas kampaņā 1794.), karā ar Franciju (1807.), Krievijas – Zviedrijas karā (1808.-09., kad Kuļņeva vadītā vienība veica negaidītu reidu uz Zviedriju pār aizsalušo Botnijas līci).
Napoleona I iebrukuma laikā Krievijā (1812.) 1.kājnieku korpusa avangarda kareivis. Kuļņevs gāja bojā kaujā pārsimts verstis no dzimtās Ludzas, apturot franču virzību uz Rīgu un Pēterburgu. Uzzinājis par viņa nāvi, Napoleons rakstīja uz Parīzi: „Vakar gāja bojā labākais krievu kavalērijas ģenerālis – Kuļņevs”.
Sākotnēji apbedīts nāves vietā. Par godu Kuļņevam uzcelta Ilzeskalna pareizticīgo baznīca, un 1832. gadā tur pārapbedīja Kuļņeva mirstīgās atliekas. Apbalvots ar Krievijas Sv.Jura ordeni (III šķ.), Sv.Vladimira ordeni (IV šķ.) un Sv.Annas ordeni (II un I šķ.).
Ludzā uzstādīts piemineklis J.Kuļņevam, kas atdrodas pie Ludzas Novadpētniecības muzeja, kas iekārtots viņa memoriālajā mājā, kurā skatāma patstāvīgā ekspozīcija, veltīta varonim. Arī iela Ludzā nosaukta J.Kuļņeva vārdā. Muzejs atrodas Kuļņeva ielā 2.
Ilzeskalna pareizticīgo baznīca
Kuļņevas pareizticīgo baznīca. Baznīcu cēlis M.Kuļņevs 1832. gadā sava vecākā brāļa ģenerāļa J.Kuļņeva piemiņai.
1837. gadā šī baznīca kļuva par galveno draudzes baznīcu. Līdz 1899. gadam to devēja par Ilzeskalna pareizticīgo baznīcu, pēc tam – par Kuļņevas pareizticīgo baznīcu.
Baznīca ir taisnstūra celtne ar pusapaļiem sānu izvirzījumiem nišu veidā. Labajā nišā apbedīts Jakovs Kuļņevs, kreisajā – Mihaila Kuļņeva sieva. Vēlāk dievnama sānu nišās un blakus tām apbedīti arī Mihails Kuļņevs un viņa mazdēls Nikolajs. Kapu vietas atrodas zem grīdas, virs tām novietoti divi vienādi balti pieminekļi sarkofāgu veidā. Kapa vieta ir unikāls apskates objekts, kas ir reti sastopams Latvijas pareizticīgo baznīcās.
1912. gadā sakarā ar J.Kuļņeva nāves 100. gadadienu baznīca tika kapitāli remontēta. 1987.gadā baznīcā iespēra zibens, izcēlās ugunsgrēks – rezultātā tika pilnīgi sabojāts interjers, iebruka jumts, vēl vairāk cieta baznīcas iekštelpas. Kādu laiku baznīca bija pamesta. 1994. gadā tika nozagtas 3 ikonas un krucifikss. Remontu sāka par Ilzeskalna pagasta līdzekļiem bet 2011. gadā Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada pašvaldības noslēdza vienošanos ar Krievijas vēstniecību Latvijā par baznīcas atjaunošanu līdz ģenerāļa Kuļņeva nāves 200. gadadienai.
(ENG)
Yakov Petrovich Kulnev (6 August 1763 – 1 August 1812) was one of the most popular Russian military leaders at the time of the Napoleonic Wars. He was participant of 55 battles; he lost his life during Napoleon's invasion of Russia.
Kulnev's father was a Baltic officer of lesser noble background. In 1772 his father Peter Kulnev became major of Ludza. The future general was born in Ludza and matriculated at the Infantry School for Nobility in 1785.
He joined a hussar regiment and, under Suvorov's command, took part in the Russo-Turkish War, 1787-1792 and the Polish Campaign of 1794-1795. In the Finnish War against Sweden, Kulnev led Buxhoevden's vanguard. For his part in the storm of Jakobstad he was awarded a golden sabre. He encouraged guerrilla fighting and fought with distinction at Lapua, Kuortane, Oravais — three engagements which earned him Ordr of Saint George and the rank of Major General. Kulnev crowned the campaign by leading Bagrattion's vanguard across the frozen Baltic Sea towards the Aland Islands and thence to Grisslehamn, within 70 km from the Swedish capital, Stockholm. This daring manoeuvre forced the Swedes to seek peace at any cost.
Awarded for his courage with Order of Saint Anna of the 1st Degree, Kulnev was invited to take charge of the vanguard of the Danube Army which fought against the Turks in Bulgaria.
During theTurkish Campaignof 1810, Kulnev was one of Russia's ablest generals. His bold leadership made itself felt at Shumla, Nikopol, Rousse, and Batin, giving the campaign a character of decision it had been lacking heretofore.
After Napoleon invaded Russia in 1812, Kulnev was entrusted with defending the roads leading to the capital, Saint Peterburg. On July 3, his detachment took prisoner a French general and 200 cavalrymen.
On 18 July, he led 5,000 cavalrymen — who formed a vanguard of Wittgenstein's corps — against Marshal Oudinot in the Battle of Klyastitsy. Taking prisoner 900 enemy soldiers, Kulnev crossed the Drissa River and clashed with a major French contingent. As the Russians came under heavy artillery fire, Kulnev was struck in the legs by a cannon ball and lost both limbs. He died from the effects of wounds received at this engagement.
Originally he was buried in the place of death. In honor of Kulnevs Ilzeskalns Orthodox Church was built in 1832, and his mortial remeins buried here.
In Ludza there is a monument of J.Kulnev. It is placed next to the Ludza Local History museum. The museum is located in J.Kulnev’s memorial house and there is a permanent exhibition, dedicated to the hero. In Ludza there is also a street named after the hero. The museum is located on Kuļņeva Street nr.2.
The Ilzeskalns Ortodox Church
Kulnevskaya (Ilzeskalns) Orthodox Church was built in 1832 by Michail Kulnev, the landlord of Ilzenberg (Ilzeskalns) manor house. He was the brother of Jacob Kulnevs. The Church has an iconostasis with icons of the 19th century. The rectangular building has semicircular niches at its sides. Jakov Kulnev and the members of Kulnevs family are buried here. The place of tomb is a rare phenomenon in Orthodox churches of Latvia.