Skvērs Mātera, agrāk Kannulējēju, un Vaļņu ielas stūrī ir kā zīme vietai, kur kādreiz beidzās viduslaiku pilsētas nocietinājuma vaļņi. Hercoga Jēkaba laikā veidotos vaļņus ieskāva ūdens grāvis, kas laika gaitā aizsērēja un karstā laikā sāka nelabi ost. Jelgavnieki vāciski šo vietu sauca par «Faulen Teich» (smirdošais dīķis), bet latviski iegājās nosaukums Paula dīķis. Kad 20. gadsimta sākumā pilsētas vara nolēma vecos nocietinājumus nojaukt un grāvjus aizbērt, likvidēja arī Paula dīķi. Tā vietā uzcēla Nikolaja baznīcu un izveidoja skvēru. Nikolaja baznīca pēdējā karā tika nodedzināta un pēc tam nojaukta.