[LV]: 1436.gadā no Livonijas ordeņu mestra lībietis Henings Hincens saņēma zemes gabalu un pirmo reizi rakstu avotos ir minēta Hincenberga. Vēlāk šis nosaukums tika burtiski latviskots un ieguva Inčukalna (Hincen Bergs => Hincena Kalns => Incen Kalns => Inčukalns) nosaukumu. Muiža sastāvēja no vairākām daļām, kuras vēlāk tika pirktas, pārdotas un ieķīlātas, līdz 1852.gadā īpašumtiesības iegādājās barons Maksimiliāns fon Volfs, kura dzimta tur valdīja līdz kungu mājas pēdējām dienām. Apkārt muižai bija skaisti iekopts parks, tā vidū dīķis ar saliņu. Parks ar seniem un retiem kokiem saglabājies līdz pat mūsdienām. 1919.gadā kara darbības rezultātā muižas ēkas tika nopostītas. Pēc otrā pasaules kara beigām muižas parkā tika izveidoti padomju karavīru brāļu kapi, kurus 1985.gadā sāka pārveidot. Tika uzstādīts Guntas Zemītes veidots Mātes tēla momuments. Šo vietu mūsdienās sauc par Indrānu parku, kuru par savu mājvietu izvēlējušās daudzas stārķu ģimenes. Pateicoties muižas parka dendroloģiskajiem stādījumiem, tas ietverts aizsargājamo dabas piemunekļu sarakstā.
Vēsturē oficiālajos faktos neatrodama informācija: Hincenbergam, kā jau kārtīgam muižkungam, bija arī sava mīļākā. Tā dzīvoja pārsimt metrus no muižiņas, nelielā mājiņā pie Skolas upītes. Hincenberga Muižai, kā jau kārtīgai Muižai piederas, bija arī sava slepenā eja. Hincenbergs vienmēr varēja izvēlēties vienu no trīs iespējām. Hincenbergs bija slaids un lokans, un nebaidījās ūziņas saslapināt, tāpēc fiksi vien palocījās zem traucēkļiem, lai iekļūtu ejā, un devās pa to pie savas mīļotās, kas dzīvoja mājiņā ejas galā. Diemžēl tagad mājiņā dzīvo ļoti ļoti dusmīgi brīvvaļā skraidoši suņi, tāpēc, kad ejiet pa eju, nemēģiniet pa otru galu apskatīt mājiņu. Hincenberga mīļotā tāpat tur vairs nedzīvo :)
[ENG]: In 1436 Livonian Hincens Henning received a piece of land from the Livonian Order and the place was first mentioned in written sources as Hincenberg . Later this name was Latviarised and got name Inčukalns ( Hincen Berg = > Hincena Mountain = > Incene Mountain = > Incukalns ) name. In 1852 property was purchased by Baron Maximilian von Wolff, whose family ruled there until the last days of the manor. Around the mansion was beautifully landscaped park, in the middle was a pond with an island. Park with old trees is preserved until today. In 1919 manor house was ruined due to the war. After the Second World War in the manor park there was the Soviet soldiers graveyard created. This place is now called Indrani Park, which is home for many stork families .
And this is the part of the history, which is never written and cannot be confirmed: Hincenberg , as a proper landlord had also his secred lady. She lived a few hundred meters from the manor, in a small house near the School River. Hincenberg manor, as every proper manor house, also had a secret passage. When going into it, Hincenberg always was able to choose one of the three options. Hincenbergs was slim and lithe, and not afraid to wet his pants a bit, so he always was just going under the barriers and went to her beloved, who lived in the house on the end of the passage. Unfortunately, in the house there are now living very very angry dogs, so please do not approach the passage from the house side and do not try to look for the girl in the house. She is anyway not there anymore :)