Umurgas Svētlaimīgās Jaunavas debesīs uzņemšanas baznīca
Senākais uzskats ir, ka baznīcas celšana notika tajā laikā, kad novadā radās mūra pils. Tā kā arhibīskapa pils tapšana Vainižos pēc J. G. Arnta 1753. gadā publicētā Livonijas piļu saraksta norādīta 1349. gadā, kas gan nav dokumentāri pierādīts, tad arī Umurgas baznīca saistīta ar šo laiku (Napiersky 1843).
Tomēr ir saglabājies Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda apstiprināts Tila Hercegerādes atraitnes Katrīnas Orgisas dāvināšanas akts 1496. gada 22. martā. Dokumentā ziņots, ka uz sev piederošas zemes Limbažu tuvumā viņa ir cēlusi draudzes baznīcu, no arhibīskapa ieguvusi priestera iecelšanas tiesības tajā, kā arī sev baznīcā sola vietu un korī dusas vietu (LGUI, nr. 652). So Katrīnas Orgisas celto draudzes baznīcu saista gan ar Limbažu Sv. Bērtuļa, Viļķenes Sv. Katrīnas, gan arī ar Umurgas Sv. Marijas baznīcu. Pēdējo uzskatu dedzīgi aizstāvēja Umurgas draudzes mācītājs H. E. fon Hiršheits (Hiršheydt 1896). Viņa laikā 1896. gadā svinīgi atzīmēja Umurgas baznīcas 400 gadu jubileju un pašā baznīcā blakus altārim piestiprināja baltu marmora piemiņas plāksni par godu baznīcas celšanai 1496. gadā. Šis uzskats draudzē un garīdznieku vidū ir saglabājies vēl mūsdienās, 1996. gadā atzīmējot Umurgas baznīcas 500 gadu jubileju (Vasks 1996).
http://umurgasbaznica.lv/