Daudz esmu domājis par dzīves jēgu, un cenu, kādu nāktos maksāt par šo atbildi. Laimes cena ir skumjas - daudzi to var, bet negrib maksāt. Dzimšanas brīdī mēs esam visbagātākie - mums pieder laiks, brīvība un izvēle. Dienā, kad šo bagātību atgūsim, jau var izrādīties par vēlu. Šis ir brīdis, kad tev par to derētu kaut nedaudz aizdomāties! Uzdevums katram no mums būtībā ir tieši tik vienkāršs - augt un radīt. Ir viegli augt miesā un radīt nebeidzamu postu, grūtāk - augt prātā un garā, un radīt laimi sev un apkārtējiem. Tev no sirds es novēlu augt bez robežām, radīt vēl divtik vairāk, kā šobrīd maz spēj apjaust!
Patiesi gudrs cilvēks divtik vairāk klausās kā runā, un divtik vairāk lasa kā klausās. Noteikti ikkatrs no mums vismaz reizi dzīvē ir saskāries ar jautājumiem, uz kuriem atbildes ir grūtāk gūt, kā iekarot šīs zemes visaugstākās virsotnes. Mēs varam tikai apjaust, cik augstu mēs būtu, kāds skats pavērtos uz pasauli, ja atbildes uz visiem jautājumiem būtu mums kabatā. Tas noteikti būtu bezgala skaisti, bet, tajā pašā laikā, vai dzīvei nezustu jēga? Iespējams, ka tieši zemas, iekarotas virsotnes un apziņa par augstāku esamību var mūsu dzīvi padarīt par visaizraujošāko no piedzīvojumiem. Man nav ne jausmas, kā gūt atbildes uz pilnīgi visiem jautājumiem, bet noteikti uz vismaz dažiem var gūt, ja aizdomājas par vārdiem "Mierpilnās dienās citkārt centīgie cilvēki vienkārši iemieg." Tas neļauj apstāties ne mirkli, kamēr vien pie horizonta ir redzama virsotne, kas ir augstāka par pašreizējo. Protams, mēdz notikt arī tā, ka sviedrainām un sveķainām rokām iekarotās virsotnes nav ne tuvu tik augstas, cik bijām cerējuši, un atbilžu vietā mēs saņemam tikai vēl vairāk un vairāk jautājumu. Lai šis nebeidzamais piedzīvojums vārdā dzīve nekad nebeidzas, un visaugstākās virsotnes ir tuvu, bet tomēr neaizsniedzamas!