Pirms 100 gadiem tagadējā Vienības parka vietā bijuši rudzu un miežu tīrumi. Tad pilsētas galva Heinrihs Krūze nolēmis šo zemes gabalu uzdāvināt pilsētai parka ierīkošanai. Limbažnieki čakli ķērušies pie darba un 1892. gada 18. jūnijā parks ticis atklāts. Mūsu gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados parks bijis nožogots no visām četrām debess pusēm. Parkā bija sporta laukums, deju laukums (parka ziemeļu daļa), koka estrāde, koka paviljons un bērnu spēļu laukums (parka dienvidu daļa). Parks ir piedzīvojis trīs paviljonus. Kad priekšpēdējais koka paviljons nodega tā vietā uzsāka celt jaunu mūra ēku. Pamatakmens likšanas svētkos piedalījās pilsētas galva R. Eglītis un valdes pārstāvji. Metāla kapsulā ievietoja protokolu, tās dienas „Jaunāko Ziņu“ numuru un no klātesošajiem savākto naudu („Jaunākās ziņas“ 1939. g. 30. jūnija numurs). Ēkas būvdarbi izmaksājuši 30 000Ls. Namu iesvētīja mācītājs Jānis Džindža, un nosauca to par „Vienības namu.“ Ieguldījumu nama būvniecībā bija devuši: pilsētas valdes loceklis Mārtiņš Francis, Rīgas pilsētas arhitekts Voldemārs Zaķis (viņš arī namu projektēja), ģimnāzijas skolotājs un mākslinieks Pētersons, galdnieku amatu meistars P. Džindže, krāsotājs Treimanis u.c. Pēc ēkas atklāšanas varēja noskatīties Limbažu teātra brīvdabas izrādi — Alunāna „Kas tie tādi, kas dziedāja“ (režija — Hermanis). Namā ierīkoja bufeti, kur pilsētas iedzīvotāji varēja izklaidēties.
Padomju laikā ēkā atradās kinoteātris „Parks“. Vēlāk Valsts auto inspekcija un Ceļu policija. 90-to gadu beigās, kad Ceļu policija pārcēlās uz jauno namu Cēsu ielā, vecā ēka tika piedāvāta teātrim. Pēc neliela pārdomu laika teātrinieki ķērās pie darba, lai ēku sakārtotu un piemērotu savām vajadzībām. Tagad tur saimnieko Ausekļa Limbažu teātris.
Savulaik arī es pats piedalījos ēkas krāsošanā. Šis ir tas zīmīgākais notikums Teātra mājas vēsturē un tam par godu Tu šobrīd gatavojies, vai arī esi jau atradis slēpni.