LV Masīvs kubveida akmens 1.7 m augstumā. „Pieguļā gatavoja pantāgu, lejot mieta vai cirvja kāta caurumā un pēc tam šim caurumam uzveļot lielu akmeni virsū, vai arī pirmo kumosu ieliekot nelielā bedrītē un pēc tam to aizberot ar zemi, pantāgu ziedoja Ūsiņam. Tikai pēc tam paši varēja ēst. Līdz ņēma vārītas un arī jēlas olas pantāga gatavošanai. Pantāgu cepa vīri virs ugunskura.” (http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jurgi.htm) Ūsiņš ir viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām — dēvēts par gaismas un pavasara dievību, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs. Ūsiņš pazīstams tikai ierobežotā Latvijas teritorijā, galvenokārt Vidzemes augstienē (LTT — P. Šmits. Latviešu tautas ticējumi. 1940–1941). Ziedošana parasti tiek veikta lopu kūtī, zirgu stallī virs vai zem siles, uz sliekšņa, arī pļavā, dodoties pieguļā. Gaili kāva saimnieks. Gaiļa asinis iztecināja zirgu silē un sajauca ar auzām, lai zirgi tās apēstu. Uz staļļa durvīm ar gaiļa asinīm vilka lietuvēnu krustu, lai pasargātu zirgus no ļaunajiem gariem, lietuvēna. Upura nešana tiek pieminēta arī tautasdziesmās. (Latviešu folklora: http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jurgi.htm) Devu, devu Ūsiņam, Ko es biju solījusi: Melnu gaili sarkan' seksti, Ar visiem nadziņiem. (LTdz 14580) Pa kalniņu Ūsiņš jāja Ar akmeņu kumeliņu; Tas atnesa kokiem lapas, Zemei zaļu ābuliņu. (LTdz 1194). Pārbaudīt: G. Eniņš. Noslēpumainais Ūsiņa akmens. – Mājas Viesis, 24.02.2012.
EN Massive stone in height of a man "At night-watch they prepared pantāgs (a traditional meal of the Ūsiņš Day) pouring it into the hole of a post or axe helve and then on this hole a large stone was rolled over or the first piece was put into a small hole and then filled up with soil; pantāgs was sacrificed to Ūsiņš. Only then you could eat it. Boiled and raw eggs were taken along to cook pantāgs. Pantāgs was cooked by men over a bonfire.” (http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jurgi.htm) Ūsiņš is one of the most interpreted Latvian gods — he was called as the light and spring god, keeper of order, god of bees and horses. Jurģis or Georg introduced by Christianity has covered the Latvian Ūsiņš with his layer. Ūsiņš was known only in a restricted area of Latvia, mainly in the Vidzeme Highlands (LTT — P. Šmits. Latvian Folk Beliefs (Latviešu tautas ticējumi). 1940–1941). Offerings were usually made in a cattle shed, in a stable or above or beneath a feed bunk, at the threshold, also in a meadow when going to night-watch. A rooster was killed by a master. Rooster's blood was drawn off in a horse feed-bunk mixing it up with oak for the hoarse to eat it. On the stable doors a lietuvēns cross (liuetuvēna krusts) was drawn to protect horses from evil spirits (lietuvēns). Sacrificing was also mentioned in folk songs. (Latvian Folklore: http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jurgi.htm) (G. Eniņš. The Mysterious Ūsiņš Stone (Noslēpumainais Ūsiņa akmens). – Mājas Viesis, 24.02.2012)