Ziedoņdārzs Traditional Geocache
This cache has been locked, but it is available for viewing.
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
kešs ir fotofilmiņa taja ir piezīmju grāmatiņa, zīmulis un tā asiņāmais.
Cache a photographic film in it is a notebook, pencil and sharpener.
Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem Rīgā, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Dārza centrālo asi veido cilindrveidīgi cirptu Holandes liepu aleja, kuras perspektīvu noslēdz strūklaka (strūklakas kopejā platība ir 140 kvadrātmetri, tēlnieks M. Lange, arhitekts V. Zaķis), kas nopostīta 1990. gadu sākumā, bet atjaunota 2008. gadā - laukums ar strūklaku un rozāriju veido dārza centru. Ir arī plašs "bradājamais baseins" bērniem, kurš pēdējās desmitgades vairs nefunkcionē. Vienīgā sabiedriski nozīmīgā celtne parkā ir paviljons (arhitekts A. Kalniņš) - nopostīts 1990. gadu sākumā, tagad ir atjaunots, bet netiek izmantots. No citiem parkiem Ziedoņdārzs atšķiras ar to, ka plānojumā nožogots ar dzīvžogu no aktīvās atpūtas zonas un pašas atpūtas zonas. Te saglabājies gandrīz vai vienīgais publiskais bērnu rotaļu laukums Rīgā (otrs pirms dažiem gadiem uzbūvēts Vērmanes dārzā. Brīvā stilā veidotas ziemciešu dobes, kas nosēdinātas zālienu malās. Ceļu stūri noformēti ar brīvām vai cirptām krūmu un ziemciešu grupām. Parka šķietamais plašums ir panākts ar kokaugu izvietojumu. Ziedoņdārza lielākā atšķirība no citiem parkiem ir lielākās vienas sugas koku un krūmu grupas. Sākotnēji parkā augušas deviņas vietējo kokaugu sugas un aptuveni 50 svešzemju sugas, to vidū arī mazāk izplatītas: lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele, Veimuta priede, konusveida rietumu tūja u.c. 20. gadsimta 1950. gadu sākumā te augušas lielākas grupas parasto egļu, kas gan pilsētas gaisu nav izturējušas. Parks iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Parka tapšana Dārzs ierīkots laikposmā starp 1936. un 1939. gadu praktiski pilsētas nomalē, nabadzīgo strādnieku kvartālu vidū, kad parka atrašanās rajonā 1935. gadā tika nojaukta vecā koka apbūve. Parka nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais uzņēmuma "Rīgas dārzi" vadītājs Andrejs Zeidaks (1874.-1964.). Dārza ierīkošana 1939. gadā izmaksājusi 115 555 latus. Sākotnēji parkā bijusi arī estrāde — gliemežnīca, - kas nodegusi 1949. gadā un vairs nav atjaunota. 1981. gadā parkā atklāts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam (tēlniece Lūcija Žurgina, arhitekts Oļģerts Ostenbergs).
Additional Hints
(Decrypt)
xhe chgav yvqb?
jurer gur oveqf syl?