Liepukalns and the land of blue lakes EarthCache

LAT:
TORNIS SLĒGTS!!! Augšup nekàpt!!! Par jautàjumiem, kas jàatbild augšà, pastàstiet, cik ezeros nopeldējàties pa cełam uz torni. Rāznavas pauguraine aptver Latgales augstienes centrālo un arī augstāko daļu. Pauguraines augstākos virsmas punktus veido relatīvi augstākie (50–89m) un lielākie pauguri Latvijā. Uz DA no Rāznas ezera šie pauguri atrodas uz augsta reljefa pacēluma un veido izteiktu Latgales augstienes ass zonu ar Lielo Liepukalnu (289,3m vjl.), kas ir trešā augstākā virsotne Latvijā, Dzerkaļu kalnu (286,3 m vjl.), Dubuļu kalnu (273,8 m vjl.), Karaļu kalnu (272,2 m vjl.), Kromaľu kalnu (271,1 m vjl.), Greizo kalnu (Mazo Liepukalnu; 263,7 m vjl.) un citām virsotnēm, kuru absolūtais augstums pārsniedz 250 m vjl. Visas vismaz 19 virsotnes, kas Latgales augstienē pārsniedz 250 m atzīmi, atrodas Rāznavas paugurainē un tieši tās centrālajā daļā.

Rāznavas pauguraine atrodas virs līdzena devona iežu pacēluma, kura virsma atrodas 105–120 m vjl. Tās austrumu daļā šī virsma nedaudz pazeminās (90–100 m vjl.). Rāznavas paugurainei raksturīgs liels (50–80 m) kvartāra nogulumu biezums. Dienvidaustrumos no Rāznas ezera tas palielinās līdz 120 m, bet atsevišķos augstajos pauguros sasniedz pat 140–170 m. Paugurainē kvartāra nogulumu ģeoloģiskā griezuma pamatā nelielās platībās, pārsvarā pauguraines dienvidos, saglabājusies Lētīžas leduslaikmeta morēna – ļoti blīvs sarkanbrūns morēnas smilšmāls, kuru retos gadījumos pārklāj plāns (2–8 m) smalkgraudainas un dažādgraudainas smilts un aleirītu slānis. Morēnas biezums sasniedz 10 metrus. To savukārt sedz Kurzemes leduslaikmeta nogulumi, kas pauguraines lielākajā daļā uzguļ devona iežiem. Šo nogulumu sastāvā dominē brūna, sarkanīgi un pelēcīgi brūna blīva morēnas mālsmilts un smilšmāls no 3–5 līdz 25 m biezumam. Nereti morēnu pārklāj 10–20 m biezas ledāja kušanas ūdeľu slāľkopas – dažādgraudaina smilts ar grants un oļu piejaukumu, smalkgraudaina smilts, aleirīts.

~ 16 tūkst. gadu atpakaļ Latvijas DA daļā sākās ledāja atkāpšanās (deglaciācija) un teritorija pamazām atbrīvojās no ledus segas. Ledājam aprimstot virs zemledāja gultnes iežu pacēlumiem, deglaciācijas laikā uzlabojās ledus masu bilance pazeminājumos un izraisīja atkārtotu ledāja lobu un mēļu aktivizēšanos. Senākajā - frontālās deglaciācijas stadijā (t.s. Indras fāzē), Peipusa ledāja plūsmas distālā daļa sadalās Austrumlatvijas un Veļikajas (Pleskavas) lobā. Minētajiem ledus lobiem uzvirzoties pamatiežu Latgales pacēlumam attiecīgi no Z-ZR-R un no ZA-A-DA, zemledāja apstākļos sāka veidoties Latgales augstienes centrālās daļas lielreljefs un vidējreljefs. Šajā laikā veidojas Rāznas nacionālā parka teritorijā esošo visaugstāko pauguru (pirmmasīvu) kodolu un morēnas lielpauguru glaciotektoniskās struktūras.


Ledāja gultnes termālo apstākļu, ledus plūsmas rakstura un zemledāja gultnes dominējošo procesu principiālā shēma: A – pirmmasīvpauguru veidošanās laikā; B – plakanvirsas pauguru veidošanās laikā. A: Ledāja–gultnes kontaktzonas termālie apstākļi: A1 – mitra gultne; B1 – sasalstoša gultne. Ledus plūsmas raksturs: A1 – bazālā slīdēšana kombinācijā iekšējo krīpu; B1 – iekšējais krīps ar sporādisku bazālo slīdēšanu un gultnes deformāciju. Ledāja gultnē dominējošie procesi: A1 – bazālās morēnas izgulsnēšanās; B1 – gultnes nogulumu deformācijas un morēnas vienlaidus segas dezintegrācija. B: A2 – atkususi gultne; B2 – sasalstoša gultne; C2 – sasalusi gultne. Ledus plūsmas raksturs: A att.: A1 – bazālā slīdēšana kombinācijā A2 – bazālā slīdēšana kombinācijā ar iekšējo krīpu; B2 – iekšējais krīps ar sporādisku bazālo slīdēšanu un gultnes deformāciju; C2 – iekšējais krīps. A2 – bazālās morēnas izgulsnēšanās; B2 – gultnes nogulumu deformācijas un morēnas vienlaidus segas dezintegrācija; C2 – ledāja sakabināšanās ar gultni.
TOWER IS CLOSED!!! Dangerous!!!! Instead of answering questions which where could be found on the top, please describe how many lakes you visited before tower. The Raznava hummocky area covers the central and higher part of Latgale uplands. The highest points of the hummocky area are the relatively highest (50-89m) hills in Latvia. Southeast from the Razna lake these hills are located on a high elevation of terrain an they form a distinct axis of the Latgale uplands with Lielais Liepukalns (289.3 m above the sea level) which is the third highest point in Latvia, Dzerkaļu hill (286.3m), Dubuļu hill (273.8m), Karaļu hill (272.m.), Kromaņu hill (271.1m), Greizais hill and other hills with the absolute height over 250 meters. All 19 hills in Latgale uplands over 250 meters in height are located in the central part of Raznava hummocky area.

The Raznava hummocky area is located above a terrain of devonian rocks at 105-120 meters above the sea level. In the Eastern part of the hummocky area the terrain is slightly lower (90-100m). The hummocky area has a characteristic of a high depth of quaternary deposits (50-80 meters). To Southeast from lake Rāzna it reaches 120 meters but in some of the higher hills it is even 140-170 meters. In small areas of the hummocky area within geological cross-section of the quaternary deposits there remains the Letīža ice-age moraine - a very thich livery loam, which in rare cases is covered with a thin (2-8m) layer of small and medium sized grain of sand and silt. The depth of the moraine reaches 10 meters. The moraine itself is covered with Kurzeme ice-age deposits, which in most parts of the hummocky area covers the devonian rocks. These deposits are dominated by a brown, reddish and dun morainian loam and sandy loam from 3-5 to 25 meters in depth. Occassionally the moraine is covered by 10-20 meters of glacier melting stratas - sand of various grain sizes with mixture of gravel and pebbles, fine sand, silt.

Approximately 16'000 years ago the retreat of the glacier began and the territory over time freed itself from the ice cover. During this period the flow of the Peipus glacier split into glacier Eastern Latvian creep and Velikaya creep. With the collision of these creeps on bedrock of Latgale from North-Northwest-West and Northeast-East-Southeast, in the conditions under the glacier the terrain of Latgale uplands began to form. During this time the highest hills of Rāzna national park were formed.


Scheme showing the differences between the formation of primary massifs (A) and formation of plateau-like hills.
A: The ground in the lower areas is freezing, in the top areas - wet. Ice in A1 is sliding with internal creep, in B1 it is causing bed deformation, the doinating process in glacier-bed interface are deformation of soft bed sediments, disintegration of the continuous till cower. B: In the top areas the bed is frozen, in the middle - freezing, in the lower areas - wet. Ice sliding is similar as in A, but the dominating processes here are the following: in B1 – deformation of soft bed sediments, disintegration of the continuous till cower; Fig. B: A2 – basal till deposition; B2 – deformation of soft bed sediments and disintegration of the continuous till cower; C2 – coupling glacier with bed.